Viens no galvenajiem visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas uzdevumiem ir veicināt sabiedrības psiholoģisko noturību. Ja ikdienā esam tam trenējušies, tad negaidīts apdraudējums psiholoģisko noturību nesatricinās. Tā, komentējot Aizsardzības ministrijas ieceri neplānotās kaujas gatavības pārbaudes mācībās iesaistīt arī zemessargus un rezerves karavīrus, portālam “Sargs.lv” norāda Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Trūkumi esošajā regulējumā
Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz iespēju bez iepriekšējā brīdinājuma iesaistīt neplānotā militārā pārbaudē zemessargus un rezerves karavīrus. Zemessargu dalība mācībās vai pārbaudēs patlaban ir brīvprātīga un lielā mērā atkarīga no darba devēju gribas atbrīvot zemessargu no darba pienākumu izpildes.
Kā stāsta NBS komandieris ģenerālleitnants L. Kalniņš, šādu mācību mērķis ir nodrošināt maksimālu mobilizāciju pēkšņa apdraudējuma laikā. Profesionālā dienesta karavīriem neplānotas kaujas gatavības pārbaudes notiek regulāri atbilstoši gada apmācību plānam, taču zemessargu dalība tajās līdz šim bijusi brīvprātīga.
Ieguldījums valsts kopējā aizsardzībā
Viņš norāda, ka neplānotas kaujas gatavības pārbaudes ir izplatīta prakse arī citu valstu bruņotajos spēkos. Tiek izsludināts specifisks pulcēšanās signāls, un konkrētā mācību scenārija ietvaros tiek doti uzdevumi gan katram karavīram, rezerves karavīram un zemessargam individuāli, gan visai vienībai kopumā. Neplānotās kaujas gatavības pārbaudes uzdevumi tiek veikti vienas vai vairāku dienu garumā.
NBS komandiera ieskatā šādas neplānotas kaujas gatavības mācības nepieciešamas, lai pārbaudītu sistēmas funkcionalitāti ar mērķi uzlabot vājās vietas. Otrs mērķis ir pieradināt Latvijas sabiedrību, tai skaitā darba devējus, ka ir noteikti uzdevumi un pienākumi, kuri jāveic visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas ietvaros, pie kā Aizsardzības ministrija šobrīd aktīvi strādā.
Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks norādīja, ka neplānotas kaujas gatavības pārbaudes ir viens no būtiskiem visaptverošas valsts aizsardzības jautājumiem, un iedzīvotāju atbalsts bruņotajiem spēkiem un darba devēju aktīva un atbildīga rīcība ir tiešs ieguldījums valsts aizsardzībā.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka valdība apstiprinājusi Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par Nacionālo bruņoto spēku neplānotajām kaujas gatavības pārbaudēm militāro mācību “Namejs 2020” ietvaros.
Tāpat Aizsardzības ministrijas ieskatā ir nepieciešams arī skaidrs un nepārprotams Ministru kabineta vēstījums darba devējiem un izglītības iestādēm ar aicinājumu atbalstīt zemessargu un rezerves karavīru dalību neplānotajās kaujas gatavības pārbaudēs, atbrīvojot viņus no darba pienākumu pildīšanas vai mācībām, saglabājot darba vietu vai tiesības turpināt mācības saskaņā ar esošajiem nosacījumiem.
Jau ziņots, ka šogad mācību “Namejs 2020” ietvaros plānots pārbaudīt Zemessardzes 1. Rīgas brigādes kaujas gatavību veikt uzdevumus pēkšņa un negaidīta militāra valsts apdraudējuma gadījumā.