Latvija šogad ir vadošā valsts, kas organizē Baltijas bataljona jeb BALTBAT darbību, atrodoties NATO Reaģēšanas spēku (NRF) dežūrā. BALTBAT veido Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mehanizētās kājnieku rotas, bet tā kodols ir tieši 1. mehanizētais kājnieku bataljons jeb LATBAT. Tā komandieris majors Guntis Tauriņš “Sargs.lv” stāsta, ka Latvijas bruņotos spēkus BALTBAT sastāvā pārstāv arī citas Mehanizētās kājnieku brigādes apakšvienības un NBS Gaisa spēki.
BALTBAT komandieris majors Tauriņš stāsta, ka pērn NBS Sauszemes spēku militāro mācību “Sudraba bulta 2019” ietvaros tika izvērtēta Baltijas bataljona jeb BALTBAT gatavība dalībai NATO Reaģēšanas spēkos un izieta vienības sertifikācija. Lai sasniegtu šī brīža kaujas gatavību – bataljona spēju veikt uzdevumus jebkura spektra sauszemes operācijās jebkurā reģionā pēc konkrēta NATO uzdevuma – līdz tam katra valsts trenējās savos militārajos poligonos un kopīgās mācībās pēc savstarpēji apstiprināta plāna.
Viņš gan atzīst, ka šī gada BALTBAT kopīgo treniņu plānos korekcijas ieviesis Covid-19, jo maijā Lietuvā plānotajās ASV vadītajās militārās mācībās “Saber Strike” BALTBAT dalība tika atcelta. “Palikām savās bāzēs, pārorganizējoties uz treniņiem savos poligonos. Kopīgajās mācībās tiek noteikti kopīgi mērķi, ko katra valsts šajā posmā sasniedz individuāli. Izdarījām visu, kas paredzēts, taču dažus specifiskus uzdevumus, kuros kopīgi jātestē vienību sadarbība un savietojamība, nevarējām pārbaudīt,” saka majors Tauriņš.
To mērķis ir pilnveidot iesaistīto vienību spējas plānot un vadīt augstas intensitātes militārās operācijas daudznacionālā vidē. Paralēli vēl viena LATBAT rota tiek gatavota miera uzturēšanas operācijai Kosovā (KFOR), kurā Latvija plāno atgriezties pēc teju vienpadsmit gadu pārtraukuma. Latvijas karoga nolaišanas ceremonija, noslēdzot dalību iepriekšējā operācijā Kosovā, notika 2009. gada 1. augustā.
BALTBAT ir pirmais no Baltijas valstu kopīgās militārās sadarbības projektiem, kas ir lielisks starptautiskās sadarbības piemērs. BALTBAT projekts ir palīdzējis Baltijas valstu Sauszemes spēku virsniekiem, instruktoriem un karavīriem gūt neatsveramu pieredzi, strādājot daudznacionālā vidē un piedaloties miera uzturēšanas misijās.
Latvija dalību NATO Reaģēšanas spēkos sāka jau 2006. gadā, kad Nacionālajos bruņotajos spēkos tika sagatavots un piecu dienu gatavībā dalībai operācijās atradās Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vads.
Savukārt 2012. gada 8. jūnijā Baltijas valstu aizsardzības ministri vienojās par kopīgu Baltijas valstu bataljona vienības izveidi dalībai NATO Reaģēšanas spēkos reizi četros gados. 2016. gadā bataljona vadību uzņēmās Igaunija, savukārt 2020. gadā šo Baltijas bataljonu vada Latvija.
NATO Reaģēšanas spēki ir dalībvalstu kopīgi militārie spēki, kuros iekļaujas sauszemes, jūras un gaisa spēki, kā arī speciālo operāciju vienības. Tie ir augstā kaujas gatavībā, lai varētu tikt nekavējoši iesaistīti operācijās ārpus dalībvalstu robežām.
Ja tiks pieņemts lēmums turpināt kopīgu Baltijas līmeņa bataljona dalību NATO Reaģēšanas spēkos, tad 2024. gadā BALTBAT vadošās valsts lomu uzņemsies Lietuva.
BALTBAT sauklis ir “Panākumi vienotībā”.
