Karavīrs nedrīkst pierast pie pienākumu automātiskas izpildes, jo tiek trenēts, lai būtu elastīgs un gatavs reaģēt uz dažādiem izaicinājumiem, tā ikgadējo Latvijas armijas vērienīgo militāro mācību “Namejs 2021” viesu dienā “Sargs.lv” atzīst NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Jau ziņots, ka šogad mācību “Namejs” norise notiek divās fāzēs. Pirmajā posmā vienības darbojās hibrīdapdraudējuma situācijā, bet otrais posms jau plānots kā konvencionālā fāze, kas vērsta uz potenciālās karadarbības pārvarēšanas izspēli. Abām fāzēm sākotnēji notiek izspēle štāba līmenī, pārbaudot komandvadības elementus, kam seko lauka taktiskie vingrinājumi.
NBS komandieris ir gandarīts, ka visas vienības šajās mācībās aizvien vairāk trenē taktisko izpildījumu visos līmeņos. “Gan no nacionālā viedokļa, kad jāiesaista plaša sabiedrība un nacionālie resursi, gan nākamais līmenis, kad kolektīvās sadarbības ietvaros ir jāspēj uzņemt ienākošie spēki. Tāpat arī jābūt sinhronai sadarbībai augstākā līmenī – starp valsts un pašvaldību iestādēm,” viņš saka.
Lai arī ikgadējo vērienīgo militāro mācību “Namejs” uzdevums ir nemainīgs – uzturēt un trenēt Latvijas armijas kaujas spējas, pats mācību scenārijs katru gadu nedaudz mainās.
Savukārt NATO kaujas grupas Latvijā komandieris pulkvežleitnants Džons Bensons (John W. Benson) atzīst, ka viņa līdzšinējā pieredze, nepilnus divus mēnešus esot Latvijā, pierāda jau iepriekš zināmo – NATO kaujas grupa ir lieliski integrēta Latvijas Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē par spīti tam, ka kaujas grupas karavīri rotē ik pēc sešiem mēnešiem. Iepriekš izstrādātās veiksmīgās procedūras palīdz jaunos karavīrus ātri integrēt brigādē un pilnvērtīgi veikt pienākumus atbilstoši Latvijas valsts aizsardzības plāniem.
Dalību un sniegumu militārajās mācībās “Namejs 2021”, kas vienlaicīgi ik gadu ir arī kaujas grupas jaunās rotācijas sertifikācijas mācības, viņš vērtē atzinīgi. Turklāt mācībās sabiedroto karavīriem ir iespēja sadarboties ne tikai ar Mehanizēto kājnieku brigādi, bet arī ar citām Latvijas armijas vienībām.
Jau ziņots, ka NATO kaujas grupas Latvijā komandiera maiņas ceremonija notika šī gada 15. jūlijā, kad iepriekšējo komandieri Kanādas bruņoto spēku pulkvežleitnantu Enno Kerkofu (Enno Kerckhoff) nomainīja pašreizējais kaujas grupas komadieris pulkvežleitnants Džons Bensons.
Mācību viesu dienu 13. septembrī Ādažu poligonā apmeklēja arī Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministri, kuri šajās dienās atrodas darba vizītē Latvijā, lai ar Latvijas aizsardzības ministru Arti Pabriku apspriestu reģionālās drošības jautājumus.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Nacionālo bruņoto spēku militārās mācības “Namejs 2021” šogad notiek no 30. augusta līdz 3. oktobrim, līdz ar to šajā laikā teju visā Latvijā var būt novērojama karavīru un bruņutehnikas pārvietošanās. Mācību mērķis ir pārbaudīt un pilnveidot NBS vienību, tai skaitā kopā ar NATO sabiedroto spēkiem, gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei gan patstāvīgi, gan arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.
Tā kā militārās mācības “Namejs 2021” Latvijā turpināsies līdz pat oktobra sākumam, Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers iedzīvotājus aicina būt saprotošiem, pieciešot īslaicīgas neērtības, kas varētu rasties tehnikas pārvietošanās dēļ. Lai gan viņš uzsver, ka to pašvaldību, kuru teritorijās plānoti kādi manevri, iedzīvotāji informēti jau savlaicīgi pirms mācību sākuma.
Tāpat pulkvedis S. Gaugers aicina iedzīvotājus nebaidīties un uzrunāt karavīrus, ja ir kādas neskaidrības, kā arī iepazīties ar Mehanizētās kājnieku brigādes un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas īpaši rīkotās izstādē, kas no 14. līdz 16. septembrim notiks Siguldā, Zaķumuižā, Ogrē, Mālpilī, Ropažos, Suntažos un Lielvārdē. To laikā vietējie iedzīvotāji varēs tuvāk iepazīties gan ar tehniku, gan karavīru ikdienu, gan viņu rīcībā esošo ekipējumu.
Tikmēr Latvijas bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants L. Kalniņš uz jautājumu par ikgadējo NBS militāro mācību “Namejs” vērienīgumu un vienību iesaisti tajās saka - ar katru gadu arvien aktīvāk šajās mācībās iesaistās arī visu Zemessardzes brigāžu vienības, bet paši zemessargi kļūstot aktīvāki un pašaizliedzīgāki, bet vienību komandieri – profesionālāki.
“Te es nerunāju par pilna laika profesionālā dienesta karavīriem, kuri savu dienestu turpina Zemessardzē kā bataljonu komandieri, bet gan par cilvēkiem no civilā sektora, kuri izgājuši apmācību, ieguvuši pakāpi, kļūstot par nodaļu un vadu komandieriem,” saka ģenerālleitnants L. Kalniņš, piebilstot – arī zemessargu izpratne par valsts aizsardzību un dienesta pienākumu izpilde ir ļoti augstā līmenī.
Mācībās piedalās aptuveni 9300 dalībnieku, tostarp Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku karavīri, zemessargi, rezerves karavīri, arī tie Latvijas pilsoņi, kuri apgūst rezervistu militārās apmācības kursu, Aizsardzības ministrijas darbinieki un Iekšlietu ministrijas struktūru personāls - Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbinieki.
