Aizsardzības ministrs Artis Pabriks izdevis pavēli Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) uzsākt militārās mācības Latgales reģionā, par to aizsardzības ministrs paziņoja intervijā "Latvijas Televīzijas" raidījumā “Dienas Ziņas”.
Bruņoto spēku mācības "Decisive Point" Latvijas Dienvidaustrumos sākušās 13. novembrī un ilgs līdz 12. decembrim. Tajās piedalās apmēram 3000 bruņoto spēku pārstāvju, tai skaitā zemessargu no Zemessardzes 1. Rīgas brigādes, 2. Vidzemes brigādes, 3. Latgales brigādes un 4. Kurzemes brigādes.
Mācību ietvaros plānots pilnveidot plaša apmēra vienību savstarpēju sadarbību, spēku sinhronizāciju un mobiltāti, kā arī risināt loģistikas jautājumus.
Par mācību norisi Latvijas puse informējusi visas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstis.
Mācības "Decisive Point" sāktas pirms ministra gaidāmās vizītes Briselē, kurā A. Pabriks uzturēsies no 15. līdz 16. novembrim, lai piedalītos ES Ārlietu padomes un NATO aizsardzības ministru sanāksmē. Tajās ES aizsardzības un ārlietu ministri pārrunās aktuālos aizsardzības un drošības politikas jautājumus.
A. Pabriks "Latvijas Televīzijas" raidījumam atzina, ka Latvija atbalstīs Polijas ierosinājumu sasaukt NATO Ziemeļatlantijas padomes konsultācijas NATO dibināšanas 4. panta ietvaros, ja tā uzskatīs, ka apdraudēta tās teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība. Tiesa, ministrs piebilda, ka, viņaprāt, pagaidām situācija gan vēl neesot tik draudīga.
Jau ziņots, ka 14. oktobrī par nepieciešamību sasaukt NATO konsultācijas 4. panta līguma ietvaros pauda Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, piebilstot, ka Varšava to varētu pieprasīt kopā ar Latviju un Lietuvu.
"Mēs apspriežam ar Latviju un īpaši ar Lietuvu, vai iedarbināt NATO līguma 4. pantu," aģentūrai "PAP" pavēstījis M. Moraveckis. "Mums nepietiek ar publisku satraukuma paušanu. Tagad mums nepieciešami konkrēti soļi no visas alianses puses."
Saskaņā ar Vašingtonas līguma 4. pantu ikviena NATO dalībvalsts var pieprasīt konsultācijas ar pārējām dalībvalstīm, ja tā uzskata, ka apdraudēta tās teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība.
Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
Savukārt kopš pirmdienas notiek masveidīgi migrantu mēģinājumi no Baltkrievijas puses vardarbīgi ielauzties Polijas teritorijā.
ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.
Moraveckis "PAP" norādījis, ka ES līderi apspriedīs jaunu sankciju vēršanu pret Minsku.
"Mēs noteikti apspriedīsim turpmākās sankcijas, tostarp pilnīgu robežas slēgšanu," pavēstījis premjers.
Viņš arī atkārtoti uzsvēris, ka ES pienākums ir kopīgi finansēt robežžoga būvniecību uz bloka ārējās robežas.
Tikmēr "PAP" vēsta, ka visi nelegālie imigranti, kam sestdienas vakarā izdevās ielauzties Polijas teritorijā, ir notverti un nogādāti atpakaļ pie robežas.
Viens poļu policists nogādāts slimnīcā, jo sadursmju laikā guvis traumu no kāda nelegālā imigranta sviesta akmens.
Savukārt Polijas izlūkdienestu koordinatora preses sekretārs Staņislavs Žarins tviterī ziņo, ka baltkrievu būvuzņēmumi kravas automašīnās uz robežu transportē akmeņus un būvgružus.
Savukārt Latvijas Valsts robežsardze svētdien paziņoja, ka sestdien novērsts 20 cilvēku mēģinājums nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu.
Kopš 10. augusta, kad pierobežā tika izsludināta ārkārtējā situācija, kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 2273 cilvēki.
