Ar NATO sabiedroto spēka demonstrāciju noslēdzas starptautiskās militārās mācības “Crystal Arrow 22”

Militārās mācības
Sargs.lv
Militārās mācības “Crystal Arrow 22”
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Ar poligonā raidītiem kaujas bruņumašīnu un tanku šāvieniem un dārdošiem ASV kaujas helikopteru “Apache” un sabiedroto iznīcinātāju “F-16” pārlidojumiem, demonstrējot Latvijas un sabiedroto vienību spēku un spējas, noslēgušās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes organizētās starptautiskās militārās mācības “Crystal Arrow 22”. Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers uzsver – militārajās mācībās galvenais uzsvars likts uz aizsardzības operācijām, kam sekoja uzbrukums.

Militārās mācības kopumā norisinājās desmit dienas. Tajās piedalījās karavīri un zemesragi no Latvijas, kā arī NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā un ASV karavīri.

Mehanizētā kājnieku brigāde šāda veida militārās mācības veic divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Pulkvedis S. Gaugers skaidro – šāda mācību norise saistīta ar NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā rotāciju. Vienībai rotējot ik sešus mēnešus, notiek arī kaujas grupas sertifikācija. Tāds arī bija pirmais šo militāro mācību “Crystal Arrow” mērķis.

Image
Militārās mācības “Crystal Arrow 22”
Militārās mācības “Crystal Arrow 22”/Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Savukārt otrs šo mācību lielais mērķis bija NATO kaujas grupas integrācijas Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā. “Tas nozīmē visu procedūru, sakaru salāgošanu, kā arī salāgojot to, kā mēs operējam un darbojamies poligonā vai arī reālā situācijā,” viņš saka.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš atzīmē – vingrinājums orientēts uz kaujas spēju pārbaudi, to pielāgojot iespējami reālākiem apstākļiem. Mācībās kopā ar sabiedrotajiem pārbaudīta vienību mobilitāte, sadarbspējas un, galvenokārt, brigādes spēja vadīt multinacionālo vienību.

“Mācību laikā vienības izspēlēja divas lietas – aizsardzību, ar ko arī plānojam pamatā darboties, ja kādam ienāk prātā pārkāpt pāri mūsu robežai. Pēc aizsardzības operācijām, iegūstot iniciatīvu, mēs ejam uz priekšu, ejam uzbrukumā un lielais jautājums – cik tālu mēs ejam,” norāda Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā komandieris pulkvežleitnants Dans Ričels (Dan Richel) atzīmē – šis vingrinājums sniedza iespēju trenēt un stiprināt vienību savietojamību. Mācībās kaujas grupa arīdzan stiprināja komandvadības spējas, kā arī taktiku kaujas laukā.

Image
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā komandieris pulkvežleitnants Dans Ričels (Dan Richel)
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā komandieris pulkvežleitnants Dans Ričels (Dan Richel)/Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Militārajās mācībās arīdzan piedalījās Amerikas Savienoto Valstu karavīri. Viņi mācībās, kā saka brigādes komandieris, bija “nolikti slikto puišu pusē, kuri tēloja pretiniekus.” Līdz ar to ASV karavīri netika integrēti Mehanizētās brigādes sastāvā, bet gan mācību scenārijā un mācību virsvadībā no vingrinājuma kontroles mehānisma.

Image
ASV kaujas helikopters "Apache"
ASV kaujas helikopters "Apache"/Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Vērtējot, cik veiksmīgi brigādes sastāvā integrējusies NATO kaujas grupa, Mehanizētās brigādes komandieris pulkvedis S. Gaugers uzsver – šovasar apritēs pieci gadi kopš kaujas grupa ir Latvijā. Līdz ar to ļoti detalizēti un praktiski ir skaidrs, kā tiek sasniegti mērķi, kā sabiedroto karavīrus integrēt vienībā.

Image
Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers
Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers/Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

“Kaujas grupa rotēja janvārī, bet tajā laikā Mehanizētā brigāde bija Vācijā, piedaloties militārajās mācībās “Allied Spirit”. Līdz ar to viņu iekšējās integrācijas procesu nevarējām pieskatīt un nevarējām palīdzēt, bet šīs mācības pierādīja, ka neskatoties uz to, iekšējā integrācija ir notikusi. Viņu integrācija brigādē nebija nekāda raķešu zinātne – to ļoti viegli varējām izdarīt,” viņš atzīmē.

Image
Sabiedroto iznīcinātājs "F-16"
Sabiedroto iznīcinātājs "F-16"/Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Daloties būtiskākajos secinājumos par militārajām mācībām, NBS komandieris uzsver – tie ir ļoti labi. “Izvērtējām sabiedroto spēju ieviešanu bruņotajos spēkos. Esam sasnieguši ļoti augstu līmeni, kas nepieciešams valsts aizsardzības sistēmas nodrošināšanai.,” saka ģenerālleitnants L. Kalniņš.
Image
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš/Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Komentējot, kāda ir NATO kaujas grupas gatavība reāla uzbrukuma gadījumā, vienības komandieris pulkvežleitnants D. Ričels norāda – kaujas grupa operāciju izpildei spēj pārgrupēties ļoti ātri, uzsverot, ka tas prasītu pāris stundas. “NATO sabiedrotie ir ļoti labi integrējušies Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā. Turklāt esam multinacionāla vienība, kas ir ļoti veiksmīgi adaptējusies starptautiskām operācijām, un tā ir viena no būtiskākajā spējām, jo ļoti vienkārši spējam integrēt arī citu sabiedroto spēkus un spējas,” atzīmē pulkvežleitnants.

Vaicāts, vai militāro mācību norisi ietekmējis arī Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, pulkvedis uzsver – viss, kas ir darīts pēdējo gadu laikā, ir saistīts ar valsts aizsardzību. “Gan spēju attīstība, gan arī tas, ko un kā mēs darām, ir saistīts ar to, kā mēs aizsargāsim valsti. Līdz ar to nevar teikt, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā licis kaut ko citādāk darīt militārajās mācībās. Tomēr ir šī realitātes pieskaņa militārajās mācības, domājot – tās var būt arī pēdējās mācības un, iespējams, pēc mēneša vara būt arī kaujas operācijā. Manuprāt, šī sajūta bija katram karavīram pakausī vai galvā. Kopumā nekas citādāks militārajās mācībās, balstoties uz Ukrainā notiekošo, netika ieviests, jo neko īpaši daudz nevar izmainīt – vai nu tu aizsargājies vai ej uzbrukumā. Tomēr tā realitātes sajūta es domāju, ka ir visiem,” pauž pulkvedis S. Gaugers.
Image
Militārās mācības “Crystal Arrow 22”
Militārās mācības “Crystal Arrow 22”/Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Savukārt NATO kaujas grupas komandieris atzīmē – pašreizējā situācija dod pamatu vienībai vēl vairāk fokusēties uz kaujas grupas galveno uzdevumu, vēl vairāk izprotot, kāpēc sabiedroto valstu karavīri atrodas Latvijā, stiprinot atturēšanas un esot gataviem aizsargāt, ja nepieciešams. Līdzīgi, kā pulkvedis S. Gaugers, arī pulkvežleitnants D. Ražels atzīmē, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā nav mainījis militāro mācību norisi, ja nu vienīgi radījis lielāku koncentrēšanos. “Visas sabiedroto vienības saprot, kāpēc tās ir šeit, un tas ir būtiskākais,” viņš uzsvēra.

Dalies ar šo ziņu