Ar vērienīgu sabiedroto uguns jaudas demonstrāciju noslēgušās mācības “Kristāla Bulta 2023”

Militārās mācības
Aivars Madris/Sargs.lv
Kristāla Bulta 2023
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Trešdien, 29. martā, Ādažu poligonā Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) kopā ar NATO sabiedrotajiem piedalījās spēka paraugdemonstrējumā ar kaujas munīciju, noslēdzot militārās mācības “Kristāla Bulta 2023”. Ar to noslēdzās NATO paplašinātās kaujas grupas Latvijā sertificēšana.

Mācības “Kristāla Bulta 2023” ir ikgadējās mācības, kuru laikā tika veikti vairāki uzdevumi, un to galvenais mērķis bija NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sertifikācija, tādējādi apstiprinot, ka tā ir pilnībā integrēta Latvijas aizsardzības plānos un NBS struktūrā. Tāpat reizē notika Dānijas bataljona integrācija brigādes sastāvā, kā arī tika testēta komandvadība, trauksmes plāni, spēja veikt konvencionālu aizsardzību un uzbrukumu.

“Šobrīd kaujas grupas darbība ir ļoti svarīga, ņemot vērā drošības situāciju Eiropā, un visas NATO valstis šeit strādāja kopā, lai sasniegtu kolektīvo drošību. Šo mācību galvenais vēstījums – mēs esam šeit un esam gatavi īstenot aktīvas aizsardzības operācijas. Latvijā esam sakoncentrējuši mūsdienīgus kaujasspējīgus spēkus,” portālam “Sargs.lv” norādīja NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas komandieris pulkvežleitnants Kreigs Higinss (Craig Higgins).

“Krievija pagājušā gada laikā ir parādījusi sevi kā taktiski neprognozējamu spēku. Lai arī šobrīd viņi ir aizņemti Ukrainā, tas nemazina Krievijas radītos draudus citām valstīm visā pasaulē,” piebilda pulkvežleitnants K. Higinss. ““Kristāla Bultā 2023” esam iekļāvuši daudz mācību no Ukrainas kara, tostarp lietas, par ko ukraiņi paši mums ir stāstījuši. Piemēram, plaša dronu izmantošana, bunkuru veidošana un mūsu komandcentru apslēpšana, mūsu kaujas mašīnu izvietojuma īpatnības kaujas laukā, artilērijas pielietošana. Mēs ļoti rūpīgi sekojam līdzi tam, kas notiek Ukrainā.”

Pulkvežleitnants Kreigs Higinss atzina, ka norit aktīvs darbs pie tā, lai izpētītu iespējamu kaujas grupu paplašināšanu līdz brigādes līmenim, par ko norit diskusijas vairāku NATO valstu starpā. Brigāde, kas parasti apvieno trīs četras kaujas grupas, ir nepieciešama spēju paplašināšanai, ietverot artilēriju, aviāciju, medicīnas resursus, un tas palīdzētu arī esošajai kaujas grupai palielināt savas kaujas spējas, ir pārliecināts NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas komandieris.

Kopā ar citiem uzaicinātajiem viesiem arī “Sargs.lv” bija iespēja vērot mācību noslēguma operācijas izspēli, kurā piedalījās iespaidīgs Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes un NATO paplašinātās kaujas grupas bruņojuma arsenāls, ietverot artilēriju, tankus “Leopard 2A”, “Ariete”, “PT-91” un dažādas kājnieku kaujas mašīnas, kuru vidū bija arī pašmāju “Patria”.

Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Sākumā sabiedroto tanku un artilērijas uguns nospieda pretinieku, ļaujot inženieru grupai pievirzīties tuvāk iztēlotajam mīnu laukam un uzspridzināt tajā izeju turpmākai virzībai pretinieka virzienā. Tam sekoja straujš uzbrukums ar kājnieku kaujas mašīnām, no kurām izsēdās kājnieku desants, kas pabeidza pretinieka iznīcināšanu. Paraugdemonstrējuma vidū notika arī ievainotā evakuācija no kaujas lauka, ko veica sabiedroto helikopters “Black Hawk UH-60”.

Katra nācija uz mācībās ieradās ar citu kapacitāti. Piemēram, gaisa atbalstu sniedza ASV. Tāpat tika izveidots daudznacionāls artilērijas bataljons, kurā integrēta arī HIMARS sistēmu izmantošana. Iespēja izmantot dažāda veida modernās tehnoloģijas ir būtiskākā atšķirība no citu gadu mācībām.

Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Karš Ukrainā ir licis pievērsties vairāk elektroniskās karadarbības veikšanā, kā arī bezpilota lidaparātu izmantošanā. Krievu taktika kara laukā ir pētīta iepriekš, taču situācija Ukrainā parāda, ka būtiskas izmaiņas uzbrukuma operāciju veikšanā nav bijušas.

“Karš Ukrainā nav būtiski mainījis mācību scenāriju, jo kara darbība būtiski neatšķiras no citiem kariem, kas notikuši pirms tam. Manevru formas, tanki un artilērijas kauja principā ir bijusi nemainīga. Krieviem ļoti raksturīga ir artilērijas izmantošana, to pierāda arī šī brīža karš Ukrainā. Mūsu gaidas ir apstiprinājušās, tāpēc ir jāturpina darbs pie iesāktā. Papildus nākuši ir elektroniskās karadarbības ieroči un bezpilota lidaparāti. Par to šobrīd tiek domāts pastiprināti,” skaidroja Brigādes štāba plānošanas virsnieks pulkvežleitnants Agris Robežnieks.

Uz pastiprinātu dronu izmantošanu šī gada “Kristāla Bultā” kā vienu no svarīgākajām izmaiņām norādīja arī Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandis Gaugers. “Mēs strādājam pie konvencionālās karadarbības scenāriju izspēles jau pēdējos piecus sešus gadus, ne tikai Ukrainas kontekstā. Šajās mācībās mēs daudz izmantojām dažādus dronus, šobrīd koncentrējamies uz šo spēju attīstīšanu. Taču, kā zināms, kaujas laukā nekas nepārspēj tankus, un mēs intensīvi strādājām tieši ar tanku kaujām,” pēc mācību noslēguma pauda pulkvedis S. Gaugers.

Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Tāpat šajās mācībās piedalījās daļa no Lietuvā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas, lai mācību “Kristāla Bulta 2023” ietvaros attīstītu sadarbību un savstarpējo integrāciju. Sadarbība ar Vācijas 401. mehanizēto bataljonu, kurš ir iekļauts arī Vācijas 1. Tanku divīzijas sastāvā, aizsākās pērnajā gadā mācībās “Allied Spirit”.

Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes Štāba Operatīvās un plānošanas pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Oskars Lejnieks atzina, ka mācībās “Allied Spirit” izveidojās lieliska sadarbība, tāpēc Vācijas pārstāvji tika uzaicināti uz mācībām Latvijā. Šobrīd norit sarunas par turpmāku sadarbības veicināšanu. Paredzēts, ka tuvākā sadarbība notiks inženieru mācībās “EX VERBOOM”2, taču vasarā tiek plānotas kopīgas mācības prettanku jomā. Tāpat tiek izskatītas iespējas apmeklēt mācības Vācijā.

Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
“Es jau iepriekš esmu sadarbojies ar latviešiem “Allied Spirit” mācību ietvaros, tāpēc tagad varu teikt, ka ir apstiprinājies mans novērojums, ka Latvijas bruņotos spēkus pārstāv profesionāli un mērķtiecīgi karavīri. Šīs mācības ir lieliska iespēja praktiski pārbaudīt spējas integrēties citu valstu armijās. Lai mēs būtu gatavi aizstāvēt katru NATO valsti, mums ir nepieciešams stiprināt šāda veida sadarbību un integrāciju. Veiksmīga integrācija ir iespējama, ja mēs pārzinām konkrētās armijas taktiku, ieročus, tehniku un spējas. Mēs arī turpmāk skatāmies uz sadarbības veicināšanu,” portālam “Sargs.lv” atzina NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas komandieris Lietuvā pulkvežleitnants Lars Neitzels.

Runājot par “Kristāla Bultas 2023” lielākajiem izaicinājumiem, NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas komandieris pulkvežleitnants Kreigs Higinss, par tādu nosauca desmit dažādu nāciju sadarbību, kas ietver desmit dažādas valodas, desmit dažādus transportlīdzekļus utt. “Tas nozīmē, ka jāpārvar tehnoloģiju un valodu barjeras, ko mēs cenšamies darīt, sadarbojoties aci pret aci un izvairoties no sarežģītām lietām, izmantojot vienkāršas operāciju shēmas un kartes. Piemēram, itāļu rotā mēs integrējam kanādieti ar mūsu rāciju, lai varētu uzturēt sakarus, jo visiem ir pamatzināšanas angļu valodā, un tas ļauj mums efektīvi sadarboties,” atklāja pulkvežleitnants.

Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Tomēr viņš īpaši uzteica NATO paplašinātās kaujas grupas karavīru augsto cīņassparu un vēlmi mācīties. “Parasti ir grūti ilgstoši uzturēt karavīru kaujas sparu simulētos apstākļos, taču šoreiz visi bija entuziasma pilni, apzinoties, ka hipotētiski tikai dažu stundu laikā arī viņi var tikt iesaistīti reālā kaujas darbībā. Lai arī maz ticams, ka Krievija varētu uzbrukt, tas nav neiespējami, un mūsu karavīri šo uzdevumu uztver ļoti nopietni,” uzsvēra NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas komandieris.

“Militārajā sfērā visgrūtākās ir uzbrukuma operācijas, un šeit tās ir jāveic visiem NATO valstu pārstāvjiem kopā. Šāda līmeņa mācībām nav nekādas jēgas, ja tās vēlāk netiek rūpīgi analizētas. Brigāde piedalās mācībās ik pēc sešiem mēnešiem, un tad nu šie seši mēneši ir analīze un pielāgošanās nākamajām mācībām,” ieguvumus no “Kristāla Bultas 2023” apkopoja Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandis Gaugers.

Militārajās mācībās “Kristāla Bulta 2023” piedalījās aptuveni 3000 karavīru no Latvijas, ASV, Vācijas, Lielbritānijas un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas.  Tāpat uzdevuma izpildē tika iesaistītas aptuveni 1000 dažāda veida tehnikas vienības un gaisa atbalsts.

“Sargs.lv” jau vēstīja, ka no 20. līdz 31. martam Ādažu poligonā un Ādažu un Ropažu novados norisinās Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes organizētās starptautiskās militārās mācības “Kristāla Bulta 2023”.

Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Dalies ar šo ziņu