2. jūnijā Rīgā valdīja neierasta spriedze – šurpu turpu šaudījās gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) operatīvie transportlīdzekļi, gan NBS piederīgās automašīnas, bet vairākās pilsētas vietās nolaidās bruņoto spēku helikopteri. Šādas rosības iemesls bija civilmilitārās medicīnas mācības “PANACEJA 2023”, kuru laikā savstarpējo koordināciju un sadarbību pilnveidoja 1. Rīgas brigādes zemessargi ar saviem partneriem no NMPD, VUGD un policijas, kā arī vairākām Rīgas slimnīcām. Mācībās tika trenētas un pārbaudītas iesaistīto dalībnieku spējas reaģēt tieši militāra uzbrukuma gadījumā, un arī “Sargs.lv” bija iespēja gūt ieskatu to norisē.
Mācību laikā tika izspēlētas situācijas dažādos Rīgas rajonos, kas galvenokārt izrietēja no tieša militāra uzbrukuma – raķešu triecieni, diversijas un līdzīga veida traģēdijas, kuru piemēri dzīvē diemžēl tālu nav jāmeklē – tikai nepilnu tūkstoš kilometru attālumā šādus noziedzīgus uzbrukumus Ukrainas iedzīvotājiem turpina īstenot Krievijas militāristi. Attiecīgi arī cietušo skaits un traumu veidi bija pietuvināti šāda rakstura situācijām.
Viņš pauda, ka mācību “PANACEJA” organizēšana ir veicinājusi savstarpējo sadarbību vēl sagatavošanās posmā, jo pirms mācībām noritēja vairākas koordinējošas sanāksmes, ļaujot iesaistītajām pusēm nonākt pie kopīgas izpratnes, kā šī vienotā palīdzības sniegšanas sistēma varētu darboties. Tāpat šādas mācības ir lieliska izdevība zemessargiem un karavīriem pilnveidot savas praktiskās iemaņas.
Mācībās “PANACEJA 2023” piedalījās ap 200 Zemessardzes 1. Rīgas brigādes karavīri un zemessargi, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (16 brigādes), vairākas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta brigādes, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS), Rīgas 2. slimnīca, Valsts policija (VP), Rīgas pašvaldības policija (RPP) un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs.
Viss gan iesākās piektdienas rītā ar situācijas izspēli Bolderājā – Jūras spēku teritorijā pēc scenārija bija noticis raķetes trāpījums, un triecienviļņa rezultātā apgāzušās divas automašīnas ar karavīriem. Notikuma vietā pirmie ieradās glābēji no Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Studentu kājnieku bataljona un 17. kaujas atbalsta bataljona. Viņi sniedza pirmo palīdzību cietušajiem uz vietas – iespēju robežās palīdzēja izkļūt no transportlīdzekļiem, pārbaudīja stāvokli, veica nepieciešamos atdzīvināšanas pasākumus un sašķiroja cietušos pēc apdraudējuma dzīvībai – no sarkanā (neatliekamā) līdz melnajam (viszemākās prioritātes) līmenim.
Kad šīs darbības bija paveiktas, tika uzsākta medicīniskās evakuācijas procedūra. Vissmagākie jeb “sarkanā līmeņa” cietušie tika aizvesti uz ārstniecības iestādēm ar NMPD automašīnām, bet pārējie – ar NBS transportu nogādāti tālākajos palīdzības sniegšanas punktos, kas atbilstoši to spējām iedalīti pēc lomām. Tā kā vairākus cietušos pašu zemessargu spēkiem atbrīvot nebija iespējams, tika piesaistīti arī glābēji no VUGD ar speciālo tehniku, kuriem izdevās “izgriezt” ievainotos no automašīnu vrakiem un nodot tālākai aprūpei.
Viena no slimnīcām, kas mācību “PANACEJA” laikā uzņēma cietušos, bija Rīgas 2. slimnīca. Tā ir Rīgas pašvaldības slimnīca, kas specializējas tieši traumatoloģijā un ortopēdijā, sniedzot traumēto ekstremitāšu ārstēšanu, un, kā liecina Ukrainas pieredze, mūsdienu karadarbībā šāda veida traumas ir īpaši bieži sastopamas.
Slimnīcas vadītājs atklāj, ka slimnīca praktiski vēlas pilnveidot spējas pacientu šķirošanā un sākotnējā palīdzības sniegšanā, mācību ietvaros realizējot visas standarta procedūras līdz pat pacientu nogādāšanai operāciju zālē. “Vēlamies saprast, kādi ir mūsu pašu resursi, piemēram, ja ieved lielu skaitu pacientu ar lūzumiem – kāda ir mūsu kapacitāte, vai pietiek nepieciešamo implantu un personāla. Plašākā līmenī vēlamies pārbaudīt mūsu slimnīcas katastrofu medicīnas plānu,” pauž dr. Sandris Petronis.
Mācību “PANACEJA” laikā Rīgas 2. slimnīcā tika ievesti pacientu tieši ar ekstremitāšu traumām – jau pēc sākotnējās medicīniskās aprūpes un šķirošanas, ko bija veikuši zemessargi un karavīri-glābēji iepriekš pieminētajās “Role 1” un “Role 2” stacijās. Kopā tie bija nepilni 20 pacienti, kuriem slimnīcas personāls veica tālāku šķirošanu un nepieciešamās ārstēšanas noteikšanu.
Viņš uzskata, ka šādas prasmes ir jātrenē nepārtraukti, jo daudz kas piemirstas, notiek personāla maiņa, tiek pilnveidoti dažādi ārstniecības principi un algoritmi. “Ja gribam sevi uzturēt formā, šādas mācības ir jāatkārto. Vismaz reizi gadā vai divos gados tas būtu lietderīgi,” uzskata Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas mērķis ir sekmēt valstiski svarīgu funkciju darbību plānošanas, koordinēšanas un partnerības sistēmas izveidošanu starp valsts institūcijām, kā arī privāto sektoru, NVO un iedzīvotājiem. Praktiskais visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas uzdevums ir katrai valsts institūcijai noteikt konkrētus uzdevumus un lomu valsts aizsardzībā.
Zemessardze ir skaitliski lielākā Nacionālo bruņoto spēku vienība un valsts teritoriālās aizsardzības pamats. Zemessardzes vienības ir visā Latvijā – Zemgalē, Latgalē, Vidzemē un Kurzemē. Ap 10 000 pašaizliedzīgu Latvijas pilsoņu no savas pamatnodarbošanās – darba vai studijām – brīvajā laikā jau ir apguvuši un turpina praktiski pilnveidot prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas mūsu valsts aizsardzībai.
Lai pievienotos Zemessardzei, kandidātam jāsazinās ar tuvāko Zemessardzes vienību, zvanot uz tālruņa numuru 1811, rakstot uz e-pasta adresi esizemessargs@mil.lv vai personīgi ierodoties savai mācību vai dzīvesvietai tuvākajā vienībā. Uzzini vairāk tīmekļvietnēs: www.zs.mil.lv vai www.klustikaravirs.lv/dienests-zemessardze.
