Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štābs organizē unikālas reģiona mēroga civilmilitārās sadarbības mācības

Militārās mācības
Sargs.lv
Mācības "Namejs 2021" Liepājas ostā
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Šogad visaptverošas valsts aizsardzības mācību “Namejs 2023” ietveros Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde pirmoreiz rīko visa brigādes atbildības reģiona līmeņa pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju un Zemessardzes vienību savstarpējo sadarbību koordinējošas mācības. Kā sarunā ar “Sargs.lv” skaidro Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba priekšnieks pulkvežleitnants Edmunds Svenčs, tieši mēroga dēļ šīs ir Latvijā unikālas mācības, kas efektīvi papildina un izvērš jau ierastās civilās aizsardzības mācības “Pilskalns”.

Mācību aktīvā izspēle ilgst vienu dienu, bet pirms tam aizvadīts liels plānošanas darbs vairāku mēnešu garumā sadarbībā ar reģionālajām vienībām un pašvaldībām. Kurzemes brigādes štāba priekšnieks stāsta, ka jau februārī noritējusi tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem, kas informēti par brigādes ideju, uzklausīti ieteikumi un attīstīts scenārijs. Šodien notiek šī scenārija izspēle, kas pārklājas ar “Namejs 2023” aktīvo fāzi, kuras laikā Zemessardzes Kurzemes un Rīgas brigādes vienības uzsāk taktisko lauka vingrinājumu.

“Mēs kā reģionālā brigāde sapratām, cik svarīgi ir spēt ātri komunicēt ar mūsu pašvaldībām. Balstoties uz Ukrainas pieredzi, redzam, ka primārās rūpes reģionālajām pašvaldībām un valstspilsētām būs iedzīvotāju vajadzības, bet tikpat neatlaidīgi arī militārie spēki lūgs atbalstu militāro problēmu risināšanā. Mēs koncentrējamies uz to, ka armija pārņem vadību un risina lielās problēmas, un mums ir svarīgi, lai pašvaldības ir gatavas mūs atbalstīt,” skaidro Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba priekšnieks.

Mācību laikā tiek trenēta spēja visiem Kurzemes brigādes atbildībā esošo pašvaldību civilās aizsardzības komisiju (CAK) dalībniekiem saslēgties vienotā platformā, lai redzētu, saprastu un noziņotu par kopējo draudu situāciju Kurzemes un daļēji Zemgales reģionā. Tādējādi iespējams definēt, kāda veida atbalsts ir nepieciešams katrai struktūrvienībai un kādi kritiskie atslēgas uzdevumi būs jārisina katrai pašvaldībai.

“Atšķirībā no mācībām “Pilskalns”, kas ir orientētas uz reģionālajiem bataljoniem, kuri tiekas tikai ar konkrētu reģionālo pašvaldību civilās aizsardzības komisijas pārstāvjiem, mēs gribējām saslēgt visus Kurzemes brigādes teritorijā esošās reģionālās civilās aizsardzības komisijas, valstspilsētas, novadus un pārējos spēka resorus – Valsts policiju, pašvaldības policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, nākotnē noteikti orientēsimies arī uz NMPD un lielākajiem uzņēmējiem,” skaidro pulkvežleitnants E. Svenčs.

Mācības ir balstītas izpratnē, ka gan hibrīdā, gan konvencionālā militārā apdraudējuma gadījumā Kurzeme tiks uzskatīta par drošu vietu, un tas izpaudīsies ne tikai no vietējiem spēkiem, bet arī NATO kontingenta puses, ko Latvijas uzņems. Tāpēc brigādes līmenī ir svarīgi spēt ātri apmainīties ar informāciju un atrast risinājumus dažādiem incidentiem. Kā vienu piemēru viņš nosauc vajadzību uzņemt 1000 sabiedroto karavīru. Šāds uzdevums ietvertu medicīnu, apgādi, izguldīšanu, paēdināšanu – visu, kas ar to saistīts, lai saņemtu atbalstu no konkrētās pašvaldības. Mācībās tiek izspēlēts hibrīda apdraudējuma apstākļos risināms militārs uzdevums, uz šī fona aizrit centieni nodrošināt valsts un pašvaldības funkciju turpināšanu un vienlaikus stiprināt militāro kapacitāti.

“Šie incidenti ir izstrādāti katrai pašvaldībai specifiski – piesaistīti specifiskajai ģeogrāfiskajai lokācijai un infrastruktūrai, taču virsmērķis ir kopējs. Kurzemes brigādes štābs šīs mācības vada centralizēti, sniedzot kopējo draudu analīzi un informāciju par saviem spēkiem, un katram no bataljoniem mēs definējam, kāds ir viņu primārais uzdevums. Pēc tam skatīsimies, kā katra pašvaldība spēj apzināt resursus, kāda koordinācija nepieciešama, kādi ir algoritmu soļi nākotnei,” piebilst E. Svenčs.

Sapratne par šādu mācību nepieciešamību radusies pakāpeniski divu gadu laikā. Šajā laika periodā bijuši arī reālajā dzīvē izspēlēti mācību scenāriji, piemēram, tā pati NATO karavīru vai Latvijā izvietotās daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” pārstāvju uzņemšana Kurzemes brigādes atbildības reģionā.

“Plūsma caur Kurzemi ir bijusi visu laiku, taču līdz šim problēmas vienmēr esam risinājuši lokāli. Tāpēc šādu kopējo mācību formātu noteica ikdienas nepieciešamība. Plānojam šīs mācības turpmāk organizēt katru gadu, un tās netraucē “Pilskalns” norisei, tieši pretēji – palīdz vēl labāk savstarpēji koordinēt sadarbību un risināt problēmas. Jo biežāk CAK tiekas ar reģionālajiem pārstāvjiem, jo vairāk informācijas ir apritē, un tas mums kā reģiona štābam arī iedod pārskatu par kopējo situāciju,” mācību nozīmi rezumē Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba priekšnieks.

Jau ziņots, ka no 5. septembra līdz 2. oktobrim visā Latvijā notiek Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2023”.

Visaptverošas valsts aizsardzības mācībās “Namejs 2023” no Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes piedalīsies līdz 1000 karavīriem, zemessargiem un rezerves karavīriem. Tāpat mācībās būs iesaistīti sabiedroto karavīri no ASV, Dānijas un Lietuvas un Aizsardzības un Iekšlietu ministriju padotībā esošo iestāžu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, kā arī pašvaldību pārstāvji.

Reaģējot uz mainīgajiem drošības izaicinājumiem, Latvijas valsts aizsardzības sistēmai jābūt visaptverošai un jābalstās visas sabiedrības un valsts institūciju gatavībā pārvarēt krīzi, kā arī noturībā pret ārējo ietekmi. Mācības “Namejs ” ir iepriekš plānotas un visā Latvijā norisinās kopš 2014. gada. Militāro mācību regulārai norisei ir būtiska loma, lai uzturētu un stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, kurām vienmēr jābūt nemainīgi augstā līmenī, lai tie vienmēr būtu gatavi laikus reaģēt uz potenciāliem apdraudējumiem un garantētu Latvijas drošību.

Dalies ar šo ziņu