Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas kadetu vienības devās sniegt atbalstu Rīgas nocietināšanā. Ceļā uz Rīgu, netālu no Ložmetēj kalnā, ienaidnieka bezpilota lidaparāta trieciena rezultātā tās cietušas smagus zaudējumus. Mācību ietvarā Kurzemē tika izvērsti trīs militārie medpunkti, kuros notika ievainoto karavīru veselības stāvokļa stabilizēšana, lai vēlāk tos nodotu Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestam (NMPD). Šāds bija oficiālais Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes organizēto līdz šim lielāko militārās medicīnas jomas speciālistu mācību scenārijs, kuram līdzi sekoja “Sargs.lv”.
“Sargs.lv” komanda incidenta vietā ieradās uzreiz pēc nosacītā pretinieka uzbrukuma. Ceļa malā bija novērojams liels skaits ar “mirušajiem” un “cietušajiem” karavīriem. Lai kur dotos, visur bija dzirdami skaļi kliedzieni pēc palīdzības, daži pie samaņas esošie karavīri bija šoka stāvoklī. Kopumā ievainoto skaits sasniedza 50 karavīru.
“Izdzīvojušie” kopā ar mobilo mediķu komandām uzsāka "ievainoto" prioritarizēšanu un pirmās palīdzības sniegšanu. Īpaši svarīgs uzdevums bija pēc iespējas ātrāk apturēt visu ievainoto karavīru asiņošanu. Savukārt vienības komandiera uzdevums bija savlaicīgi sazināties ar savu bataljonu, lai izsauktu palīdzību un nodrošinātu cietušo evakuāciju.
Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes galvenais ārsts vecākais zemessargs Uldis Balodis atzina, ka mācību glābšanas operāciju vadošajiem mediķiem jāpraktizējas, lai spētu atbrīvoties no cilvēciskajiem instinktiem, kas liek mesties palīgā pārējiem karavīriem glābējiem, atstājot novārtā dzīvības glābšanas kopējās operācijas vadību.
Glābšanas uzdevums tika pildīts raiti, jo pēc neilga brīža bija vērojams, kā visi ievainotie karavīri, apsegti siltumu atstarojošajās folijas segās un noguldīti stabilajā sānu pozā. Pakāpeniski notika "cietušo" šķirošana. Atkarībā no ievainojumu smaguma pakāpes, “cietušie” tika nogādāti Role1 un Role2 palīdzības sniegšanas punktos, vai nodoti NMDP rīcībā.
“Sargs.lv” tālāk devās uz Role1 medpunktu, kas izvietots ar medicīnas ekipējumu aprīkotā teltī. Šeit tika atvests liels skaits "cietušo". Jau tad novērojams, cik būtiska loma ir savstarpējās komunikācijas un koordinācijas spējām. Medicīnas punkta galvenais ārsts ātri novērtēja ievesto “cietušo” veselības stāvokli, un nevilcinoties sniedza palīdzību “pacientam”.
Atvesto "cietušo" karavīru skaits pēc brīža sāka pārslogot medpunkta uzņemšanas kapacitāti. Veselības stāvokļa stabilizēšana tiek papildus nodota divu karavīru mediķu palīgu rokās, lai ātrāk tiktu aprūpēti visi ievainotie. Vienlaikus “cietušie” tiek pakāpeniski novirzīti uz citiem medpunktiem.
Tāpat mācībās tika izvērsts tā sauktais Role2 medicīniskās palīdzības sniegšanas punkts. Tur jau bija novērojami daudz vairāk militāro mediķu. Līdzās citiem ārstiem, te darbojās arī kaujas ķirurgi.
Kad “Sargs.lv” komanda ieradās medpunktā, uz mediķu galda tiek nogādāts karavīrs, ar kura fiksētajiem ievainojumiem iepazīstas speciālisti. No malas dzirdams, ka karavīram konstatēta iekšējā asiņošana vēdera dobumā – viņam tiks veikta ķirurģiska operācija.
Mācību nolūkos cietušo karavīru nomaina manekens un tiek veikti gatavošanās darbi operācijas veikšanai. Starp Zemessardzes mediķiem – operācijas veicējiem bija profesionāls anesteziologs no Jelgavas slimnīcas, bērnu ķirurģe no Liepājas slimnīcas, savukārt ķirurga palīga pienākumus veica veterinārārste Anete Kalniņa.
Lai gan veterinārārsti nodarbojas ar dzīvnieku medicīnisko aprūpi, viņu zināšanas lieti noder arī palīdzības sniegšanā militārajiem ķirurgiem. Krīzes situācijā, kad ir vairāki desmiti ievainoto, šāda palīdzība ir ļoti būtiska.
Ķirurģiskā operācija tika pabeigta veiksmīgi, un nepilnu stundu vēlāk "pacients" tika nogādāts uz vienu no NMPD un Zemessardzes pacientu apmaiņas punktiem, kur tie tika nodoti civilo mediķu rokās un nogādāti ārstniecības iestādēs.
Jelgavas novada Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes medicīnas jomas speciālistu mācībās “Kurland 2023” piedalījās gan 4. Kurzemes brigādes, gan Rīgas 1. brigādes medicīnas personāls.
