ASV bruņotie spēki Eiropā sadarbībā ar Beļģijas Gaisa spēkiem pirmo reizi Latvijā īstenoja pilnvērtīgu artilērijas vienības strauju “pārsviešanu” no Centrāleiropas uz Latviju. Lai gan šāda spēja demonstrēta arī iepriekš, šoreiz mācību uzdevumā integrēts arī kaujas šaušanas uzdevums Ādažu poligonā, kas ir daļa no ikgadējām starptautiskajām militārajām mācībām “Winter Shield 2023”. Kaujas šaušanas uzdevumu klātienē vēroja arī “Sargs.lv” komanda.
ASV bruņotie spēki Eiropā ir izvietojuši plaša spektra spējas. Vācijā vien dien vairāk nekā 35 tūkstoši aktīvā dienesta ASV karavīri un vieni no tur esošajiem spēkiem ir 3-27 lauka artilērijas pulka (3-27 FAR) vienība, kura, Ramšteinas gaisa spēku bāzē, šodien saņēma kaujas šaušanas uzdevumu Latvijā.
3-27 RAF “HIMARS” raķešu artilērijas sistēma kopā ar uguns vadības sistēmu, kas izvietota uz ASV armijas visurgājēja “HMMWV”, Latvijā tika nogādāta sadarbībā ar Beļģijas gaisa spēku (15th Wing Air Transport) “A400M” militāro transporta lidmašīnu. Šīm militārajām lidmašīnām piemīt izteikti augsta nestspēja – tās spēj pārvadāt līdz pat 41 tonnu lielas kravas aptuveni 3700 kilometru attālumā bez papildu degvielas uzpildīšanas.
Aptuveni pēc trīs stundu lidojuma no Vācijas Gaisa spēku bāzes Ramšteinā, ASV 3-27 FAR vienība nosēdās Latvijā – Nacionālo bruņoto spēku (NBS) gaisa spēku bāzē Lielvārdē.
Nolaižoties Lielvārdes lidlaukā, “HIMARS” sistēma, kopā ar uguns vadības sistēmu, no Lielvārdes lidostas devās aptuveni stundu garā braucienā uz Ādažu poligonu.
Atbraucot uz Ādažu Poligonu, “HIMARS” sistēma visai ātri izvērsās uz uguns šaušanas pozīciju, no kuras tika raidītas trīs raķetes pret mērķiem, kas atradās aptuveni astoņu kilometru attālumā. Viena šādas raķetes cena ir aptuveni 100000 – 150000 eiro, atkarībā no specifikācijas.
“HIMARS” ir augstas precizitātes raķešu artilērijas sistēma, kurā ietilpst sešas raķetes, kuru darbības rādiuss, atkarībā no to tipa svārstās no 75 līdz pat 500 kilometriem. Viena šāda raķešu sistēma sver aptuveni 6 tonnas.
Šodienas kaujas šaušanas uzdevums ietvēra trīs augstas vērtības pretinieku mērķus – apgādes vienība, komandpunkts un kustīgs mērķis, kura iznīcināšanai bija jāizrēķina paredzamā mērķa atrašanās vieta konkrētā laikā.
Sarunā ar “Sargs.lv” ASV bruņoto spēku 3-27 FAR majors Šoafs neslēpj gandarījumu par iespēju sadarboties ar Latvijas bruņotajiem spēkiem.
Komentējot šāda veida misijas, pulkvežleitnants O. Lejnieks atzina, ka visvieglākais šādu uzdevumu izpildē ir veikt pašu kaujas šaušanas uzdevumu un iznīcināt pretinieka mērķi. Savukārt vissarežģītākais ir šādu uzdevumu organizēšana, kur tiek iesaistītas dažādas puses.
Starp iesaistītajām pusēm pulkvežleitnants O. Lejnieks min Beļģijas gaisa spēkus, Beļģijas speciālo operāciju spēkus, ASV spēkus Eiropā, Latvijas gaisa spēkus, Militāro policiju, Sauszemes bruņoto spēku brigādi, kā arī Nodrošinājuma pavēlniecību.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds, sarunā ar “Sargs.lv”, norāda, ka šāda veida mācību īstenošana ir ļoti svarīga, jo arī Latvijas bruņotie spēki, tuvāko gadu laikā, saņems šāda veida raķešu artilērijas sistēmas.
Aizsardzības ministrs atklāj, ka šobrīd par šādu mācību atkārtotu norisi tiek plānots aptuvenais mācību grafiks, lai šāda veida mācības varētu atkārtot vienu līdz divas reizes gadā.
Pēc sekmīgām uguns misijas izpildēm “HIMARS” raķešu artilērijas sistēma devās atpakaļ uz Lielvārdi, kur tā tiek nogādāta atpakaļ Beļģijas militārajā transporta lidmašīnā, lai lidotu uz Ramšteinu.
ASV Valsts departaments vēl oktobrī atbalstīja sešu HIMARS raķešu artilērijas sistēmu pārdošanu Latvijai, kopējo sistēmu iegādes summai sastādot aptuveni 220 miljonus ASV dolāru.