Nacionālo bruņoto spēku 2024. gada brīvprātīgo rezervistu pamatapmācības kursam pieteikušies 128 kandidāti. 98 no tiem turpinās atlases procesu, lai 27. jūlijā Alūksnes Kājnieku skolā uzsāktu trīs nedēļu garo rezerves karavīru pamatapmācības kursu.
Rezerves karavīru pamatapmācības kurss tiek organizēts kopš 2018. gada ar mērķi palielināt rezerves karavīru skaitu. Sarunā ar portālu “Sargs.lv” Mobilizācijas un rekrutēšanas pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Aigars Eglītis uzsver, ka rezervistu pamatapmācības kandidātu skaits kopš 2022. gada ir būtiski audzis. Tas noticis gan Krievijas pilna mēroga kara izskaņā, gan tādēļ, ka pamatapmācības kurss kļuvis pieejamāks tiem Latvijas pilsoņiem, kuri ikdienā strādā pilnas slodzes darbu.
“Savukārt kolektīvās apmācības līmenī – lauka kaujas iemaņas nodaļas līmenī lielāks uzsvars tiek likts uz praktiskajām nodarbībām, daudz laika netērējot teorijai un normatīvajiem aktiem,” sarunā ar “Sargs.lv” piebilst pulkvežleitnants A. Eglītis.
Vienlaikus katru gadu tiek ņemti vērā rezervistu ieteikumi. Tajos Alūksnes kājnieku skolas absolventi var izteikt viedokli un ieteikumus par to, kā pamatapmācības kursu padarīt lietderīgāku, ko mācīt papildus un kur īpaši laiku netērēt. Rezervisti par katru dienu saņem kompensāciju 41,75 eiro dienā. Pabeidzot šo kursu, šie pilsoņi kļūst par rezerves karavīriem.
Rezerves karavīriem obligātais militāro iemaņu atjaunošanas kurss notiek reizi četros gados. Rezerves karavīru kārtējo militāro mācību starplaikos var iesaukt arī uz pārbaudes mācībām, par ko laikus tiek sniegta informācija.
Viņš arī atklāj, ka pērn aizvadīto mācību laikā ticis iekļauts visu laiku lielākais rezerves karavīru skaits. Visplašāk rezerves karavīru apmeklētās mācības ir visaptverošās valsts aizsardzības mācības Namejs, taču gada griezumā notiek arī virkne citu organizēto mācību.
Militārā dienesta likuma 79. pants nosaka, ka par rezerves karavīra neierašanos uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteiktajā vietā un laikā var piemērot naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (viena vienība – pieci eiro). Savukārt administratīvā pārkāpuma procesu par šo pārkāpumu veic Militārā policija.
Tomēr vienlaikus pulkvežleitnants norāda, ka soda mēriem par neierašanos uz rezerves karavīra militārajām mācībām nevajadzētu būt galvenajam iemeslam motivēt karavīru apmeklējumu. "Tā vietā mums ir jāveicina sabiedrībā uzsvars uz to, ka katram ir pienākums pilnveidot savas militārās zināšanas tā, lai nepieciešamības gadījumā varētu aizstāvēt savu valsti," uzskata pulkvežleitnants A. Eglītis.
Pieteikties rezervistu apmācībai var gan sievietes, gan vīrieši – Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 55 gadiem ieskaitot, kuri ieguvuši vismaz pamatizglītību un pārvalda valsts valodu vidējā līmenī, ir bez iepriekšējas sodāmības un ar atbilstošu veselības stāvokli.
Militārajai apmācībai nepieņem rezervistus, kuriem ir kriminālā sodāmība, kā arī tos, kuri ir atvaļināti no valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem vai ir bijuši PSRS, Latvijas PSR, vai šobrīd ir kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji. Apmācībai nevar pieteikties arī rezervisti, kuri pilda dienesta pienākumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
