Drošība virs ūdens sākas zem ūdens; NATO ūdenslīdēju mācības Liepājā

Militārās mācības
Evija Blumberga/Sargs.lv
Ūdenslīdēju laiva ar komandu
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

No 22. jūlija līdz 2. augustam Liepājā notiek ikgadējās NATO militāro ūdenslīdēju mācības “DIVEX 24”. Šo mācību mērķis ir pilnveidot karavīru iemaņas nesprāgušās munīcijas neitralizēšanā jūras vidē, tostarp tās meklēšanā, identificēšanā, nepieciešamības gadījumā izcelšanā, transportēšanā un galējā iznīcināšanā. Galvenais ūdenslīdēju uzdevums ir attīrīt ostas un kuģu ceļus, lai veicinātu drošu ikdienas darbību.

Šajās mācībās piedalās karavīri no ASV, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Vācijas bruņotajiem spēkiem. Latviju šajās mācībās pārstāv Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras ūdenslīdēju komanda, Mīnu karadarbības taktiskais atbalsta centrs, Mācību vadības pavēlniecības Ūdenslīdēju skola un Nodrošinājuma pavēlniecības 1. reģionālā nodrošinājuma centra speciālisti.

Sargs.lv komanda ierodas Ūdenslīdēju skolā Liepājā desmitos no rīta. Ir saulains laiks, ideāls, lai dotos jūrā ar Mīnu kuģu eskadras kuģi “Astra”. Jūras spēki mūs viesmīlīgi uzņem, piešķirot katram glābšanas vesti.

Mums tiek sniegtas drošības instrukcijas. Pie margām turēties nevar, tās ir viegli noņemamas. Kad visi ir gatavi, dodamies jūrā no Karaostas kanāla. “Astra” ostu atstāj mierīgi, taču nokļūstot jau aiz Ziemeļu mola, tā uzņem aizvien lielāku ātrumu, šķeļot gludo ūdens virsmu ar pamatīgu spēku.

Pēc dažām minūtēm ierodamies pie ūdenslīdēju laivas, kur viņi jau mūs sagaida ar smaidu, apbraucot ap kuģi un radot jūtamu viļņošanos. Ķeroties pie darba ūdenslīdēji izmanto autonomo zemūdens robotu sniegto informāciju, lai atrastu un neitralizētu sprādzienbīstamus priekšmetus jūras dibenā.

Image
Autonomais zemūdens robots.
Autonomais zemūdens robots. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Vietā, kur kā atklājis zemūdens robots atrodas iespējams sprādzienbīstams priekšmets ūdenslīdēju komanda ar koši dzeltenu virvi nolaiž svarus, kas kalpo kā ceļš līdz jūras dzelmei. “Vasarā, kad ūdens ir silts, redzamība ir ļoti zema, aptuveni metrs, jo zied aļģes,” stāsta ūdenslīdēji.

Viņi nolaižas aptuveni sešu līdz astoņu metru dziļumā, kur atrodas zemūdens barža, kur, kā norāda ūdenslīdēji, atrodas 150 milimetru artilērijas lādiņi, kas sver aptuveni 100 kilogramus.

Image
ūdenslīdēju komanda sāk darbu jūrā
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Pēc objekta atrašanas, komanda ierodas ar pacelšanas ekipējuma maisu, to piekabina pie tīkla, kurā atrodas munīcija. Šajā maisā ielaiž gaisu, maiss uzpūšas un munīcija tiek uzcelta. Tā tiek transportēta tālāk jūrā, kurā tad arī tiek veikta objekta neitralizēšana.

“Mācībās mums ir vairāk uzdevumi. Viens no primārajiem uzdevumiem ūdenslīdējiem ir veikt specifisku kuģu raku pārmeklēšanu, kur jau ir zināms, ka tur atrodas sprādzienbīstami objekti. Tad ūdenslīdēji pārmeklē kuģi, veic šo sprādzienbīstamo priekšmetu identifikāciju, izcelšanu, pārtransportēšanu un galējo iznīcināšanu,” intervijā ar “Sargs.lv” stāsta Ūdenslīdēju komandas komandieris komandleitnants Haralds Liniņš.
Image
Ūdenslīdēju komandas komandieris komandleitnants Haralds Liniņš.
Ūdenslīdēju komandas komandieris komandleitnants Haralds Liniņš. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Šī ir mācību trešā diena un, kā stāsta komandieris, ir atrasti vairāk nekā simt sprādzienbīstami priekšmeti. “Darba būs daudz,” atzīst Liniņš un norāda, ka “sadarbība ar citu valstu Jūras spēkiem ir ļoti laba. Jo šeit, kur mēs atrodamies, ir ūdenslīdēju skola, kur apmāca arī trīs Baltijas valstu ūdenslīdējus. Mēs esam pazīstami ļoti ilgi, mums ir labas iestrādnes un saprotamies ļoti labi.”

Ūdenslīdēju darbs ir gan tehniski sarežģīts, gan fiziski prasīgs. Ar ikdienas apņēmību un starptautisku sadarbību tiek nodrošināta Baltijas jūras drošība un kuģošanas ceļu tīrība, kas ir būtisks priekšnosacījums reģiona ekonomiskajai attīstībai un drošībai. Baltijas jūras atbrīvošana no Otrā pasaules kara sprādzienbīstamajiem priekšmetiem ir ilgtermiņa uzdevums, kas sākts 2014. gadā. Mācību organizēšana katru gadu tiek rotēta starp Baltijas valstīm, un nākamgad mācību vadība būs Lietuvas rokās.

Dalies ar šo ziņu