Zemessardze izveidojās tūlīt pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas. Zemessardze joprojām ir lielākais militārais formējums Latvijā, un bez tās atjaunotās Latvijas Republikas vēsture nav iedomājama. Zemessardzes vēsture joprojām tiek rakstīta, un mēs visi esam tās veidotāji. Zemessardzes dibināšanas 25. gadadienā piedāvājam ielūkoties tās tapšanas un izaugsmes norisēs.
Latvijas Zemessardze vēstures griežos
1991. gada 25. maijā Latvijas Republikas Augstākā padome (LR AP) pieņēma lēmumu «Par neatliekamiem pasākumiem sakarā ar PSRS bruņoto vienību vardarbīgajām akcijām Latvijas teritorijā», kurā cita starpā bija paredzēts parlamenta Aizsardzības un iekšlietu komisijai nekavējoties uzsākt likumprojekta «Par Zemessardzi» izstrādi.
1991. gada 23. augustā LR AP kā vienu no pirmajiem mūsu atjaunotās valsts likumiem pieņēma «Likumu par Latvijas Republikas Zemessardzi». Likums noteica, ka Zemessardze (ZS) ir brīvprātīgs sabiedrības pašaizsardzības formējums un tās mērķis ir iesaistīt valsts iedzīvotājus valsts un sabiedrības aizsardzībā. ZS pakļauta LR AP priekšsēdētajām, kurš vienlaikus skaitījās ZS priekšnieks. Jau nākamajā dienā — 24. augustā — tika izdota Zemessardzes priekšnieka pirmā pavēle sākt zemessargu kandidātu reģistrāciju pašvaldībās.
1991. gada 17. oktobrī LR AP namā zvērestu deva Zemessardzes priekšnieks A. Gorbunovs, štāba priekšnieka vietas izpildītājs Ģ. V. Kristovskis, štāba darbinieki un bataljonu komandieri — pavisam 60 cilvēki.
1991. gada 25. septembrī tika izdota Zemessardzes priekšnieka pavēle par Zemessardzes apakšvienību formēšanu, saskaņā ar kuru bija paredzēts uzsākt 35 teritoriālu (valsts administratīvajos rajonos) un tiešās pakļautības bataljonu formēšanu.
1991. gada decembrī izdota Zemessardzes štāba priekšnieka pavēle par Atsevišķās studentu rotas formēšanu pie 11. Rīgas Centra rajona Zemessardzes bataljona. 1995. gadā rota bija piedalīta Zemessardzes 1. Rīgas apriņķa brigādei kā 65. atsevišķā studentu rota.
1992. gada sākumā Zemessardzes rindās bija iesaistījušies 8400 cilvēki, bet 1993. gada sākumā 34 bataljonos zemessargu kopskaits bija 16 800 cilvēki. 1999. gadā Zemessardzes sastāvā bija 1672 ierindas un 14 900 ārrindas zemessargi, 2001. gadā — 14 000 zemessargu, 2004. gadā — 11 663, 2006. gadā — aptuveni 10 900 zemessargi.
1992. gada 19. martā gandrīz vienlaikus pie Zemessardzes štāba tika nodibinātas Augstākās padomes padomnieku rota, kurai piešķīra Nr. 63 un Zemessardzes padomnieku rota, kurai piešķīra Nr. 62.
1992. gada 1. maijā tika izveidota Zemessardzes štāba speciālo uzdevumu vienība. 19. novembrī likvidēja Zemessardzes SUV, Rīgas pulka ierindas operatīvās grupas. To vietā tika izveidotas SUV apakšvienības Zemessardzes brigādes. 1995. gada 2. augustā tika izdota pavēle par Zemessardzes SUV reorganizāciju. Tika likvidēti SUV štati Zemessardzes brigādēs un bataljonos un izveidota viena SUV vienība, kas bija tieši pakļauta Zemessardzes komandierim.
1992. gada rudenī Cēsīs nodibināja Zemessardzes Kājnieku mācību centru, kur tajā pašā laikā notika pirmie kursi Lielbritānijas instruktoru vadībā. No 1995. gada janvāra mācību centrs strādāja regulāri, bet no 18. septembra Cēsu Kājnieku mācību centrs uzsāka patstāvīgu darbību ar bataljona tiesībām Zemessardzes 2. Vidzemes novada brigādes sastāvā.
1993. gadā tika pieņemti likumi «Par valsts aizsardzību» un «Par Latvijas Republikas Zemessardzi».
1993. gadā Zemessardzes Cēsu bāzē darbu uzsāka instruktoru skola — Kājnieku mācību centrs.
1993. gada 18. martā sāka veidot Zemessardzes aviāciju. Septembrī tika uzsākta Zemessardzes Aviācijas mācību centra «Spilve» izveide, uz kura bāzes izveidoja Zemessardzes aviācijas meklēšanas un glābšanas dienesta speciālo vienību. 1995. gadā Zemessardzes Cēsu, Limbažu, Rēzeknes un Daugavpils aeroklubi tika reorganizēti par aviācijas vienībām. 1996. gadā tika izveidota arī Jelgavas aviācijas vienība.
1993. gada rudenī Ogrē izveidoja sakarnieku mācību centru.
1994. gada 24. novembrī pieņēma «Likumu par valsts aizsardzību», saskaņā ar kuru Zemessardzi pakļāva Nacionālo bruņoto spēku komandierim.
1994. gada 4. jūnijā LR Zemessardzes priekšnieks apstiprināja Zemessardzes Jaunsardzes nolikumu, kas paredzēja jaunsargu vienību izveidošanu visā valsts teritorijā. 2003. gada decembrī Jaunsardzi nodeva Aizsardzības ministrijas pakļautībā.
1995. gada augustā Dobelē izveidoja Zemessardzes Izlūku mācību centru.
1998. gadā sākās NBS reorganizācija, saskaņā ar kuru Zemessardze bija pārveidojama, uz tās bāzes veidojot Sauszemes spēkus.
2002. gadā tika uzsāktas strukturālas reformas Zemessardzē.
2002. gada jūnijā aizsardzības ministrs izdeva pavēli par Zemessardzes restrukturizāciju, vairākus bataljonus apvienojot un izveidot struktūru ar diviem Zemessardzes novadiem un 20 bataljoniem.
2002. gada novembrī tika izdota NBS komandiera pavēle par Zemessardzes 5. kājnieku brigādes štāba un decembrī — NBS komandiera pavēle par Ādažu Mobilo strēlnieku mācību centra, kā arī Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona, Zemessardzes sakaru mācību centra un Izlūku mācību centra nodošanu NBS Mācību vadības pavēlniecības pakļautībā.
2003. gada janvārī likvidēja Zemessardzes Svešvalodu mācību centru, un šajā laikā tika izdota kārtējā aizsardzības ministra pavēle par Zemessardzes vienību restrukturizāciju un bataljonu reorganizēšanu, ar kuru Zemessardzes brigādes pārdēvēja par Zemessardzes kājnieku brigādēm, Zemessardzes bataljonus — par Zemessardzes kājnieku bataljoniem, tāpat saskaņā ar šo pavēli tika reorganizētas un apvienotas vairākas Zemessardzes vienības.
2003. gada jūlijā tika izdota NBS komandiera pavēle par Zemessardzes SUV «Vanags» apvienošanu ar NBS SUV, kura tika nodota Sauszemes spēku komandiera pakļautībā.
2003. gada novembrī ar aizsardzības ministra pavēli tika noteikts veidot divus Zemessardzes novadus: 1. Zemessardzes novadā ar dislokācijas vietu Liepājā iekļāva Zemessardzes 1. un 4. kājnieku brigādi. 2. Zemessardzes novadā ar dislokācijas vietu Rēzeknē iekļāva Zemessardzes 2. , 3. un daļu no 5. kājnieku brigādes. Reorganizējot Zemessardzes kājnieku brigādes un to Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas nodaļas, tās nodeva Ādažu Mobilo strēlnieku mācību centram, Izveidojot Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotu.
2004. gada martā ar aizsardzības ministra pavēli noteica, ka Zemessardzes komandieris pilda Sauszemes spēku komandiera pienākumus.
2004. gada jūlijā uz Zemessardzes 34. kājnieku bataljona bāzes izveidoja Zemessardzes Artilērijas bataljonu, augustā uz Zemessardzes 54. kājnieku bataljona bāzes izveidoja Zemessardzes Inženiertehnisko bataljonu, klāt pievienojot Ādažu Mobilo strēlnieku mācību centra Inženiertehnisko rotu un Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotu. Septembrī uz Zemessardzes 17. kājnieku bataljona bāzes izveidoja Zemessardzes Pretgaisa aizsardzības bataljonu.
2005. gada janvārī tika izdota aizsardzības ministra pavēle par Zemessardzes Aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem rotas izveidi. Šo rotu pievienoja Zemessardzes 31. kājnieku bataljonam.
2006. gada 1. janvārī Sauszemes spēki organizatoriski tika nodalīti no Zemessardzes.
2006. gadā izveidoja trešo ZS novadu, un bataljonu skaits tika samazināts līdz 18.
2010. gada 1. septembrī tika pieņemts jaunais Zemessardzes likums, kurā noteikts, ka Zemessardze ir NBS sastāvdaļa un tās mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā, un ka tā piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem.