Vjetnamā kritušie latviešu karavīri

Mūsdienu vēsture
Juris Ciganovs, Dr. hist., LKM direktora vietnieks
B3CFAD1DBC7C443CB7E3F61843902FEF.jpg

Karš Vjetnamā bija viens no lielākajiem militārajiem konfliktiem pasaulē kopš Otrā pasaules kara beigām. Arī viens no asiņainākajiem. Aukstā kara karstākais punkts — tā to dēvēja starptautisko attiecību eksperti.

Viena mūsu vēstures lappuse — Vjetnamā kritušie latviešu karavīri

Tūlīt pēc Otrā pasaules kara beigām toreizējā Francijas Indoķīnas kolonijā Vjetnamā sākās sīvas kaujas starp vjetnamiešu nacionālajiem formējumiem un franču ekspedīcijas spēkiem. Rezultātā Vjetnama ieguva neatkarību, taču bija sadalīta divās daļās — Ziemeļvjetnamā, kur pasludināja prokomunistiskas valsts izveidošanu, kuru atbalstīja Ķīna un toreiz vēl netieši arī Padomju Savienība, un Dienvidvjetnamā, kura kā savus atbalstītājus redzēja pretējā bloka valstis. Karš turpinājās ar vēl lielāku spēku. Tā Vjetnamas konflikts no reģionāla konflikta pārauga starptautiska mēroga bruņotā cīņā, kurā arvien vairāk iesaistījās arī Amerikas Savienotās Valstis. Aizbildinoties ar cīņu pret komunistisko spēku invāziju, 1965. gadā ASV ieveda Dienvidvjetnamā savu karaspēku. Līdzās ASV savu spēku kontingentus Vjetnamā ieveda arī amerikāņu sabiedrotie: Dienvidkoreja, Austrālija, Taizeme un Jaunzēlande, tiesa, tie bija krietni mazāki par amerikāņu karaspēku. Ziemeļvjetnamas pusē karoja Ķīnas armijas vienības un PSRS Gaisa spēku lidotāji ar savu kaujas tehniku, ziemeļvjetnamiešu karaspēku apmācīja padomju instruktori. ASV karaspēks Vjetnamā uzturējās līdz 1973. gadam, kad saskaņā ar Parīzes miera līgumu no Dienvidvjetnamas izveda visu ārvalstu karaspēku. Vjetnamas kampaņas laikā krita vairāk nekā 58 000 ASV bruņoto spēku karavīru.

ASV armijas rindās Vjetnamā nonāca arī šīs valsts latviešu izcelsmes pilsoņi. Pēc ASV atvaļinātā brigādes ģenerāļa Vilmāra Kukaiņa aprēķiniem, Vjetnamā pabija vairāk nekā 200 latviešu — ASV bruņoto spēku karavīru. Nesen aizsaulē aizgājušais ģenerālis V. Kukainis visu savu mūžu bija veltījis citu valstu armijās dienošo latviešu tautības karavīru likteņu apzināšanai un izpētei. Sava mūža nogalē ģenerālis V. Kukainis uzticēja šī raksta autoram savākto informāciju par Vjetnamas kampaņas laikā kritušajiem latviešu karavīriem, kas arī bija par pamatu šīs publikācijas tapšanā. V. Kukaiņa apkopotā informācija papildināta ar informāciju no trimdas preses izdevumiem.

Jānis Āboliņš (Janis Abolins), pirmās klases ierindnieks (Private First Class, atbilst dižkareivja pakāpei), dzimis 1949. gada 19. maijā, pieraksta vieta — Desmona, Aijovas pavalsts (Des Mones, IA), dienējis III Jūras kājnieku ekspedīcijas korpusa 3. jūras kājnieku divīzijā, kritis kaujā pēc granātas vai mīnas sprādziena 1969. gada 4. janvārī Kuančī (Quang Tri) provincē Dienvidvjetnamā.

Džons (Jānis) Kaugars (John Kaugars), pirmais leitnants (First Lieutenant, atbilst leitnanta pakāpei), dzimis 1943. gada 25. jūnijā, pieraksta vieta — Čikāga, Ilinoisas pavalsts (Chicago, IL), dienējis 23. kājnieku divīzijas (AMERICAL division) 198. kājnieku brigādes artilērijas vienībā, lauka artilērijas vienības komandieris, ievainots kaujā 1970. gada 22. maijā, miris no ievainojumiem 1970. gada 24. maijā Kuanngajas (Quang Ngai) provincē Dienvidvjetnamā. «Veicot kaujas uzdevumu kā novērotājs helikopterā, 22. maijā Vjetnamā smagi ievainots ASV armijas leitnants Jānis Kaugars. Divas dienas vēlāk viņš miris. Viņa mirstīgās atliekas apbedītas Tampā, Floridā. Pirms iesaukšanas armijā viņš dzīvoja Čikāgā, kur North Park koledžā 1967. gadā ieguva bakalaura grādu tautsaimniecībā. Pēc studijām viņu iesauca armijā, pēc virsnieku kursu beigšanas paaugstināja par leitnantu. Uz Vjetnamu viņu komandēja 1969. gada rudenī» (Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1970., nr. 4).

Ivars Lāma (Ivars Lama), otrais leitnants (Second Lieutenant, atbilst leitnanta pakāpei), dzimis 1937. gada 31. oktobrī, pieraksta vieta Bamberga, Dienvidkarolīnas pavalsts (Bamberg, SC) pārvietoto personu (DP) nometne, dienējis III Jūras kājnieku ekspedīcijas korpusa 1. jūras kājnieku divīzijā, kritis kaujas laukā pēc eksplozijas 1966. gada 11. septembrī, Kuannamas (Quan Nam) provincē Dienvidvjetnamā. «Dzimis Daugavpilī, trimdas gadus pavadīja Vācijā, 1950. gadā kopā ar vecākiem ieceļoja ASV un dzīvoja Liekvudā, Ņūdžersijā. Beidzis ģimnāziju, brīvprātīgi iestājies ASV bruņotajos spēkos. Pēc karadienesta uzsāka studijas Monmausas koledžā Ņudžersijā. [...] Studijas beidzis Ziemeļkarolīnas universitātē ar bakalaura grādu politiskajās zinātnēs. Piešķirto stipendiju tālākām studijām noraidīja, izvēloties militāru karjeru. 1966. gadā beidza jūras kājnieku korpusa virsnieku kandidātu skolu Kvantiko, Virdžīnijā, ar leitnanta pakāpi. Vjetnamā ieradās 18. jūlijā. Pēdējā vēstulē no Vjetnamas viņš savai māsai rakstīja, ka daļu spēka un izturības smeļoties apziņā, ka cīnās pret savas dzimtenes ienaidnieku» (Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1966., nr. 6).

Atis Kārlis Lielmanis (Atis Karlis Lielmanis), pirmais leitnants, dzimis 1939. gada 2. janvārī, pieraksta vieta Kvakertauna, Pensilvānijas pavalsts (Quakertown, PA), dienējis 13. Gaisa spēku vienības 34. taktiskās grupas 1. gaisa komandas skvadronā, gājis bojā, kaujas laukā avarējot helikopteram 1963. gada 24. novembrī Anksujenas (An Xuyen) provincē Dienvidvjetnamā. «Virsleitnants Lielmanis apbalvots arī ar Purpura sirds ordeni, vēl sešiem citiem ASV un diviem Dienvidvjetnamas kara ordeņiem. Kāda iela Eglinas gaisa spēku bāzē Floridā nosaukta viņa vārdā» (Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1966., nr. 4).

Vilis Lisments (Vilis Lisments), kaprālis (Corporal), dzimis 1944. gada 24. janvārī, pieraksta viena: Indianapole, Indiānas pavalsts (Indianapolis, IN), dienējis kā radiotelegrāfa operators III Jūras kājnieku ekspedīcijas korpusa 3. jūras kājnieku divīzijā, gājis bojā negadījuma rezultātā autoavārijā 1965. gada 22. novembrī Kuannamas (Quang Nam) provincē Dienvidvjetnamā. Apbedīts Floralparka kapsētā Indianapolē.

Konstantīns Ādolfs Lubavs (Konstantins Adolfs Lubavs), kapteinis (Captain) — dienesta pakāpe piešķirta pēc nāves, dzimis 1939. gada 13. jūnijā, pieraksta vieta: Kalamazū, Mičiganas pavalsts (Kalamazoo, MI), dienējis kā padomnieks Vjetnamas Atbalsta spēku štābā (Military Asssitance Comand Vietnam, HQ). Gājis bojā no daudziem šķembu ievainojumiem 1966. gada 7. februārī nenorādītā vietā Dienvidvjetnamā. «K. Lubavs bija beidzis Rietummičiganas universitāti un līdztekus pie tās esošo Kara skolu. 1963. gadā viņu aizkomandēja uz Berlīni, kur viņš bija kara noziedznieku cietuma komandants Špandavā. [..] arī kapteiņa Lubava cīņa izpelnījās augstāko ASV karavīru goda zīmi — Purpura sirds ordeni, bez tam viņam piešķirtas arī citas goda zīmes, atdusas Riversaida kapsētā Kalamazū» (Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1966., nr. 4).

Uldis Džeks Mālmanis (Uldis Jack Malmanis), kaprālis (Corporal) — dienesta pakāpe piešķirta pēc nāves, dzimis 1931. gada 8. augustā, pieraksta vieta: Elmhērsta, Ņujorkas pavalsts (Elmhurst, NY), dienējis kā strēlnieks 23. kājnieku divīzijas 196. kājnieku brigādē, miris no slimības vai traumām 1968. gada 9. oktobrī nenosauktā vietā Dienvidvjetnamā.

Jānis Mičuls (Janis Miculs), piektās klases speciālists (Specialist Five — atbilst seržanta dienesta pakāpei), dzimis 1945. gada 29. aprīlī, pieraksta vieta: Grospointpārka, Mičiganas pavalsts (Grosse Pointe Park, MI), dienējis ASV armijas 1. aviācijas brigādes 17. aviācijas grupas 52. aviācijas bataljona remontbāzē, kritis kaujas laukā helikoptera avārijas rezultātā 1968. gada 19. aprīlī Fubonas (Phu Bon) provincē Dienvidvjetnamā.

Juris Puduls (Juris Puduls), ceturtās klases speciālists (Specialist Four — atbilst kaprāļa dienesta pakāpei), dzimis 1943. gada 29. septembrī, pieraksta vieta: Kantona, Ohaijo pavalsts (Canton, OH), dienējis kā mediķis 1. kājnieku divīzijas 16. kājnieku vienības 2. bataljonā, kritis kaujas laukā — šauta brūce — 1966. gada 24. jūnijā nenorādītā vietā Dienvidvjetnamā. Apbedīts Nordlaunas kapsētā Kantonā.

Viesturs Reikmanis (Viesturs Reikmanis), ceturtās klases speciālists, dzimis 1948. gada 26. oktobrī, pieraksta vieta: Frīporta, Ņujorkas pavalsts (Freeport, NY), dienējis kā bruņumašīnu mehāniķis ASV armijas 1. Apgādes pavēlniecībai pakļautajās vienībās, gājis bojā negadījumā 1969. gada 6. augustā Thaņhoas (Thanh Hoa) provincē Dienvidvjetnamā.

Georgs (Juris) Čārlzs (Kārlis) Šteinbergs (George Charles Steinberg), kapteinis (Captain) — dienesta pakāpe piešķirta pēc nāves, dzimis 1941. gada 5. novembrī, pieraksta vieta: Milvoki, Viskonsīnas pavalsts (Milwaukee, WI), dienējis ASV armijas 1. kājnieku divīzijas 16. kājnieku vienībā, kritis kaujā — daudzas šautas brūces — 1966. gada 11. aprīlī Fioktujas (Phuoc Tuy) provincē Dienvidvjetnamā. Apbedīts Ārlingtonas kapsētā Vašingtonā. «Beidzis Viskonsīnas universitāti un rezerves virsnieku skolu. Pēc obligātās kara klausības gadiem palika armijā un brīvprātīgi pieteicās cīņām Vjetnamā. 1965. gada beigās, pēc kāda kaujas uzdevuma, kurā viņš atbrīvoja vairākus vjetkongu gūstā kritušus amerikāņu karavīrus, Šteinberga varoņdarbu cildināja daudzi amerikāņu laikraksti» (Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1966., nr. 4).

Džons (Jānis) Straudovskis (John Straudovskis), pirmās klases ierindnieks, dzimis 1946. gada 8. augustā, pieraksta vieta: Lostneišena, Aiovas pavalsts (Lost Nation, IA), dienēja kā strēlnieks III Jūras kājnieku ekspedīcijas korpusa 1. jūras kājnieku divīzijas 5. vienībā, kritis kaujā — šauta brūce — 1967. gada 12. maijā Kvangnamas (Quang Nam) provincē Dienvidvjetnamā.

Džons (Jānis) Jautris Zīmulis (John Jautris Zīmulis), pirmās klases seržants (Sergeant First Class), dienējis kā instruktors un izlūkošanas speciālists Vjetnamas Atbalsta spēku štābā (Military Asssitance Comand Vietnam, HQ), kritis kaujā — šauta brūce — 1968. gada 4. novembrī Kuanngajas (Quang Ngai) provincē Dienvidvjetnamā. «Kā ASV bruņoto spēku karavīrs viņš piedalījies komunistu apvērsuma aizkavēšanā Dominikāņu republikā. Beidzis viengadīgo vjetnamiešu valodas skolu, pēc tam devies uz Vjetnamu» (Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1968., nr. 6).

1966. gada 12. jūnijā Vjetnamā krita arī Austrālijas bruņoto spēku kaprālis Artūrs Rudušs. Viņš bija austrāliešu armijas brīvprātīgais kopš 1955. gada un brīvprātīgi bija pieteicies doties karā uz Vjetnamu.

No minētajiem latviešu karavīriem A. K. Lielmanis un G. Šteinbergs bija apbalvoti arī ar otru augstāko apbalvojumu ASV bruņotajos spēkos — ar «Izcila dienesta krustu» (Distinguished Service Cross).

Dalies ar šo ziņu