Uzvaras parks ir viens no lielākajiem un pretrunīgāk vērtētajiem parkiem Latvijā, lai gan tā vēsture sniedzas daudz tālākā vēsturē nekā PSRS okupācijas laiks, mūsdienās tas asociējas ar okupācijas varu un slavinošo monumentālo ansambli, kurš šovasar beidzot tika aizvākts. Šodien par godu Uzvaras parka vēsturei un nākotnei aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere atklāja izstādi “Uzvaras parka vēsture laika griežos 1621-2022”.
Ideja par parka izveidi radās 1909. gadā, kad Rīgas pilsētas dome pieņēma lēmumu ierīkot šajā vietā Pārdaugavas parku, kas paredzēja arī vairākas sabiedriskas celtnes – bērnu laukumu, paviljonu un laukumu sporta nodarbībām. Topošā parka svinīgā atklāšana notika 1910. gadā, un to nosauca par Pētera parku par godu Krievijas imperatoram Pēterim I.
1923. gadā Rīgas pilsētas dome, atzīmējot uzvaras pār Bermonta karaspēku ceturto gadadienu, pieņēma lēmumu pārdēvēt Pētera parku par Uzvaras parku. To iecerēja kā Neatkarības kara varoņu godināšanas vietu, Latvijas valsts varenības un pašapziņas simbolu. Par tautas ziedojumiem veidotais parks bija paredzēts lielākajiem pasākumiem, taču II pasaules karš ieceri pārtrauca.
Padomju okupācijas laikā parka teritorija kļuva par nāves soda izpildes vietu septiņiem nacistiskās Vācijas armijas virsniekiem. Tā kļuva par zīmīgu vietu, lai 1985. gadā atklātu lielāko Padomju okupācijas varas un tās armijas slavinošo objektu Baltijas valstīs.
Pieminekli demontēja šī gada 26.augustā. Latvija beidzot tika vaļā no okupācijas simbola, kas vajāja valsti un sabiedrību vairāk nekā 30 gadus kopš neatkarības atgūšanas. Aizsardzības ministrs A. Pabriks izstādes atklāšanas uzrunā pauda prieku par šo vēsturisko brīdi, kas Uzvaras parku beidzot atgriezis atpakaļ visai Latvijas sabiedrībai.
Ministrs uzsvēra, ka tagad Latvijas Kara muzejam ir tas gods un uzdevums ar šīs izstādes atklāšanu un ar tālāko darbību veicināt Pārdaugavas Uzvaras parka atjaunošanu, balstoties uz vēstures piemēriem, radīt kaut ko jaunu un modernu ar ko Latvija varētu lepoties.
Latvijas Kara muzeja direktore K. Skrīvere neslēpa pārdomas par to, ka tieši pēc 24.februāra notikumiem Latvijas sabiedrība ir spējusi skaļāk runāt un nosodīt okupācijas laiku un arī pašreizējo Krievijas režīmu.
Lai gan Kristīne Skrīvere izteica prieku to, ka esam bijuši drosmīgi un piemineklis ir nojaukts, taču ir jāapzinās, ka šis nav punkts Uzvaras parka liktenī, bet komats tā nākotnē un tikai jāturpina to pilnveidot.
Izstāde būs apskatāma pilsētas vidē 24 stundas diennaktī. Izstādē tiek atspoguļota Uzvaras parka vēsture kopš tā pirmsākumiem 1621. gadā līdz mūsdienām, lielāko uzmanību veltot 20. gadsimtam, kad parka teritorija piedzīvoja lielākās pārmaiņas.
