Jaunā kara muzeja brīvdabas ekspozīcija stāsta par latviešu karavīru profesionalitāti misijās

Mūsdienu vēsture 16.06.2023

Sargs.lv

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

No šodienas, 17. jūnija, apmeklētājiem skatāma jaunā Latvijas Kara muzeja filiāles "O. Kalpaka muzejs un piemiņas vietas "Airītes" speciālistu veidotā brīvdabas ekspozīcija “Kaujas priekšpostenis”. Tā stāsta par Nacionālo bruņoto spēku karavīru dienestu starptautisko operāciju un miera uzturēšanas misiju laikā, kā arī kļuvusi par Baltijas valstīs lielāko kaujas priekšposteņa pilnizmēra brīvdabas atdarinājumu. “Mūsu mērķis ir stāstīt par latviešu karavīra misiju un pienākumiem no Latvijas neatkarības kara līdz pat mūsdienām, sasaistot šos periodus kopā ar saukli “Latviešu karavīrs – profesionāls visos laikos un dažādās pasaules vietās”,” par ekspozīcijas mērķi sarunā ar “Sargs.lv” stāsta O. Kalpaka muzeja un piemiņas vietas "Airītes" vadītājs Roberts Sipenieks.

Foto: Latvijas Kara muzeja filiāles "Airītes" vadītājs Roberts Sipenieks / Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Latvijas Kara muzeja filiāles O. Kalpaka muzejs un piemiņas vietas "Airītes" apkārtne ir viena no Latvijas Neatkarības kara (1918-1920) kauju vietām, kas 20. gs. 20.-30. gadu laika posmā pēc organizācijas "Pulkveža Kalpaka savienība" iecerēm tika izveidota kā Neatkarības kara un Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku pirmā pavēlnieka pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas vieta un muzejs.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas 1991. gadā muzejs un apkārtējā teritorija atdzima kā Neatkarības kara un karavīru piemiņas vieta, stāstot par latviešu karavīriem, tradīciju pārmantojamību, par mūsdienu Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un to darbību.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Turpinot filiāles attīstību, O. Kalpaka muzeja un piemiņas vietas "Airītes" apkārtnes pieguļošajā teritorijā izveidota brīvdabas ekspozīcija "Kaujas priekšpostenis". Šī ekspozīcija ir paredzēta kā pirmā kārta plānotajā muzeja apkārtnes teritorijas revitalizācijā, paredzot arī saimniecības ēkas atjaunošanu un militārās tehnikas laukuma izbūvi.

Par pamatu vēsturiskai kaujas priekšposteņa rekonstrukcijai kalpoja Afganistānā un Irākā dienējušo Latvijas karavīru atmiņstāsti, vēsturiskas fotogrāfijas, materiālās liecības un muzeja jaunieguvumi.

“Kaujas priekšpostenis kā ideja savu formu ieguva brīdī, kad mēs sapratām, ka Latvijas armijas vienības un karavīri, kas iesaistās piemiņas vietu sakopšanā un karavīru piemiņas saglabāšanā, ir tie, kas turpina Brīvības cīņās iesākto. Mūsu pienākums ir stāstīt arī par viņiem un viņu piedalīšanos misijās Irākā, Afganistānā, Kosovā. Tas ir loģisks turpinājums latviešu karavīra stāstam. Arī Oskars Kalpaks savu lielāko apzinīgo dienesta daļu pavadīja projām no Latvijas,” ekspozīcijas tapšanas pirmsākumus ieskicē Roberts Sipenieks.

Viņš stāsta, ka ekspozīcijas plānošanas darbi sākās pirms diviem gadiem, un pagājušā gada beigās rudenī uzsākts būvniecības process, kas notika ciešā sadarbībā ar Zemessardzes 4. Kurzemes brigādi un 54. kaujas atbalsta bataljonu, kā arī citām vienībām un karavīriem, kas pabijuši misijās, piemēram, bēdīgi slavenajā Kītingas kaujā. Tam nāca klāt muzeja jaunieguvumi – fotogrāfijas un atmiņu stāsti.

“Ekspozīciju caurvij ne tik daudz detalizēti pētījumi, cik pašu karavīru emocijas par piedzīvoto. Bieži tās ir sāpīgas atmiņas, bet netrūkst arī jautru brīžu. Mūsu izveidotais priekšpostenis savā būtībā ir perfekta kaujas pozīcija, kādas nav bijis nevienā no reālajām kaujām. Taču šeit ir galvenie bāzes elementi – munīcijas noliktava, mīnmetēja pozīcija, aizsardzības pozīcijas, tornis, patruļu transportlīdzekļi, karavīru labierīcības,” raksturo muzeja filiāles vadītājs.

Ekspozīcijas būvniecība beidzās šī gada aprīlī, pēc tam tika uzsākti ekspozīcijas iekārtošanas darbi, taču, kā uzsver Roberts Sipenieks, tās veidošana vēl turpinās un turpināsies. Oficiāli ekspozīcija atklāta vien tagad, taču to jau kopš pagājušā gada rudens apmeklējuši jaunsargi, kadeti un karavīri.

“Intervējot karavīrus, kuru aktīvā dienesta laiks bija šī gadsimta sākums, radās sajūta, ka viņi ir aizmirsti. Mēs gribam viņus iesaistīt arī nākotnē, intervēt, iegūt informāciju, materiālus, un, protams, attīstīt šī perioda pētniecību. Muzeja nākamais attīstības posms ir divi gadi, ceram, ka nākotnē tiks uzbūvētas arī transportlīdzekļu noliktavas un visi šie muzeja apskates objekti būs savienoti kopā ar tranšeju sistēmu, lai apmeklētāji varētu iepazīt latviešu karavīra stāstu, ceļojot cauri laikam un dažādām pasaules vietām,” ar optimismu piebilst muzeja filiāles vadītājs.

Kaujas priekšpostenis (angļu val. Combat Outpost jeb COP) ir jebkura izvērsta, neliela militāri tehniska būve, izvietota atstatus no lielākām militārām bāzēm. Kaujas priekšposteni izmanto kā darbības bāzi nelielām karaspēka vienībām. Šāda veida kaujas priekšposteņi bija izplatīti NATO starptautisko drošības atbalsta spēku militārajās operācijās un miera uzturēšanas misijās Afganistānā un Irākā, kurās piedalījās arī Latvijas NBS karavīri.

Visbiežāk kaujas priekšpostenis ir maza, labi aizsargāta militāra fortifikācijas būve, no kuras karavīri veic patruļas un kaujas operācijas. Kaujas priekšposteņus parasti izvieto tuvu apdzīvotām vietām, gar nozīmīgiem ceļiem, to krustojumiem vai pierobežu teritorijās. Kaujas priekšposteņus veido atbilstoši to darbības mērķiem un reljefam. Visbiežāk kaujas priekšposteņu būvniecībai tiek izmantoti smilšu maisu krāvumi. Kaujas priekšposteņa aizsardzības funkciju uzlabošanai papildus tiek būvētās betona barjeras, dzeloņdrāšu vijumi, vārti, novērošanas torņi, dzīvojamās barakas un citas ikdienas karavīra darbam nepieciešamās militāri tehniskas būves.