Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Hāgs norādīja, ka Krievijas agresijai Krimā jāliek NATO valstīm pārdomāt aizsardzības budžetu samazinājumus.
Hāgs: NATO dalībvalstīm jāpalielina izdevumi aizsardzības jomā
Lielbritānija Velsas samitā rudenī mudinās alianses dalībvalstis palielināt aizsardzības budžetus, atbildot uz Krievijas agresiju. Daudzas NATO valstis ir samazinājušas izdevumus aizsardzībai kopš Aukstā kara beigām.
Lielbritānijas ārlietu ministrs tāpat uzsvēra, ka sabiedrotajiem nepieciešams uzlabot un paplašināt arī aizsardzības spējas, kas būs vēl viens no nozīmīgākajiem jautājumiem, kas tiks risināti NATO Velsas samitā.
V.Hāgs atzina, ka aizsardzības budžeti un spējas vienmēr ir bijuši nozīmīgi jautājumi, bet īpaši aktualizējušies Krimas krīzes laikā.
Ārlietu ministrs apstiprināja, ka šajās nedēļās sazvanījies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai pārrunātu notikumus Krimā.
16. martā Krimā notiks referendums par pievienošanos Krievijai. Kremļa izplatītajā paziņojumā bija teikts, ka „Krievijas prezidents vērsis arī citu valstu vadītāju uzmanību uz Kijevas varas iestāžu nespēju reaģēt uz ultranacionālistu un radikālo spēku agresīvo darbību galvaspilsētā un reģionos.” Krievija tāpat ir noliegusi, ka sūtījusi savu karaspēku uz Krimu, apgalvojot, ka Krimā esošie bruņotie krievu karavīri esot „pašaizsardzības spēki”.
Vācijas kanclere A.Merkele ir norādījusi V.Putinam, ka 16.marta referendums Krimā ir Ukrainas konstitūcijas pārkāpums un pretrunā ar starptautiskajiem likumiem.