Kopš Aukstā kara beigām NATO ir piedzīvojusi vērienīgas pārmaiņas. Viens no lielākajiem šī brīža sasniegumiem ir spējais aizsardzības budžeta pieaugums ne tikai alianses lielvalstīs, bet arī tās jaunpienācēju vidū. Tiesa, visi NATO dalībvalstu līdzekļi netiek tērēti šībrīža galvenajam apdraudējumam – iespējama uzbrukuma atvairīšanai no austrumiem.
Jau 1977. gadā, gatavojoties iespējamam PSRS uzbrukumam, NATO dalībvalstis noteica tā laika bezprecedenta gadījumu – katrai dalībvalstij 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) jāatvēl aizsardzībai, norāda pasaulē lielākās militārās jomas domnīcas “RUSI” ģenerāldirektora vietnieks profesors Malkolms Čalmerss (Malcolm Chalmers).
Vēsturiskie dati liecina, ka no 1980. līdz 1985. gadam 14 no visām aliansē tolaik esošajām valstīm palielināja aizsardzības jomai paredzētos tēriņus. Līdz šim lielākais aizsardzībai veltīto līdzekļu apjoms bijis ASV. Tur aizsardzības jomas tēriņi konkrētajā laika posmā pieauga pat līdz 34%. Savukārt Eiropā lielākos naudas līdzekļus aizsardzībai atvēlēja Lielbritānija, kas noteikto 3% robežu sasniedza, budžetu palielinot pat par 12% salīdzinājumā ar sākotnējo budžetu. Šajā piecu gadu termiņā citas NATO dalībvalstis Eiropā savu aizsardzības budžetu palielināja par vidēji 7%, salīdzinot ar sākumposmu.
M. Čalmerss norāda, ka kopš 2014. gada Krimas aneksijas radītajām sekām pasaulē NATO dalībvalstīm jau atkal nācies lemt par budžeta palielinājumu aizsardzībai.
Posmā no 2014. līdz 2019. gadam visas NATO dalībvalstis palielinājušas aizsardzības jomai atvēlētos līdzekļus no valsts budžeta, bet lielākais procentuālais pieaugums salīdzinājumā ar periodu pirms 2014. gada bijis Lietuvā (161%), Latvijā (154%), Rumānijā (89%) un Ungārijā (69%), liecina NATO pieejamie dati.
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
RUSI pētnieks atzīst, ka NATO jauno dalībvalstu budžets aliansē nodrošina tikai 2.87% no visa budžeta. Turpretī NATO spēcīgākās valstis aizsardzības budžetu palielinājušas visai nedaudz – ASV par 4% salīdzinājumā ar periodu pirms 2014. gada, Lielbritānija par 7%, bet Francija par 9%.
Astoņdesmitajos gados NATO svarīgākais uzdevums bija bruņoties pret potenciāliem PSRS uzbrukumiem. Bijušais ASV Jūras spēku sekretārs Džons Lēmans (John Lehman) uzsver, ka varbūt tieši tāpēc PSRS pārtrauca bruņošanās sacensību – saprotot, ka arī ASV un NATO var panākt spēju budžeta, līdz ar to arī bruņojuma, pieaugumu. Šobrīd, kā norāda Čalmerss, NATO galvenā prioritāte nav pārspēt Krievijas bruņotos spēkus tēriņu ziņā, jo tas jau ir noticis.
2014. gadā NATO samitā Velsā tika lemts par 2% budžeta atvēlēšanu aizsardzībai. Kopš samita visas NATO dalībvalstis, izņemot Islandi, ir ievērojami palielinājušas valsts drošībai atvēlēto līdzekļu summu, kas ir līdz šim ātrākais aizsardzībai paredzēto līdzekļu palielināšanās apjoms alianses vēsturē. Sākotnēji 2% apjomu no valsts IKP sasniedza Grieķija un Lielbritānija, bet neilgi pēc tam arī Polija, Rumānija un visas trīs Baltijas valstis.
Turpretī ASV aizsardzībai atvēlētais budžets šobrīd atgriezies Aukstā kara beigu perioda līmenī, taču pētnieki norāda, ka 2018. un 2019. gadā tas pieaudzis ASV un Ķīnas nesaskaņu rezultātā. Pārējās valstis, kuras NATO bijušas no tās pirmsākumiem, kopš 2014. gada aizsardzībai atvēlēto budžetu procentuāli palielinājušas daudz ātrāk nekā ASV. Viens no ātrākajiem budžeta pieaugumiem bijis Turcijai, taču veidi, kur tiek pielietots šis budžets (piemēram, Sīrijas karš), mēdz neatbilst NATO kā organizācijas mērķiem. Aiz Turcijas ir valstis, kuras arī saredz sevi kā Krievijas tuvākos mērķus – Kanāda, Vācija, Norvēģija, Dānija un Nīderlande, ar vidēji 30% palielinājumu aizsardzības budžetam.
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Pētnieks norāda, ka, līdzīgi kā ASV, arī Francija un Apvienotā Karaliste neuztraucas par tiešu apdraudējumu no Krievijas, tieši tāpēc šīs valstis savus tēriņus aizsardzībai nav īpaši palielinājušas, turklāt budžetā atvēlētos līdzekļus izmanto vairāk savās interesēs, nevis globāli. Piemēram, Francija lielāko daļu tērē operācijām Sahēlas apgabalā Āfrikā, Savukārt Lielbritānija iegulda Karaliskās flotes attīstībā.
Tāpat savu budžetu palielinājušas arī Spānija un Itālija, taču šo valstu galvenā prioritāte ir Ziemeļāfrikas draudi, nevis Krievija.
Eiropas lielākais ekonomikas spēks – Vācija –, īpaši, Atlantijas okeāna otrā pusē, tiek saskatīta kā alianses lielākā “grēkotāja”, tās aizsardzībai atvēlētais budžets ir 1,2% no valsts IKP. Pēdējo piecu gadu laikā Vācija aizsardzībai tērējusi vairāk nekā Lielbritānija un Francija, un ja tā aizsardzības līdzekļu apjomu palielinātu līdz noteiktajiem 2%, Vācija gadā tērētu aptuveni 80 miljardus ASV dolāru. Īpaši skeptiska par šādiem tēriņiem ir Vācijas sabiedrība, tāpēc pat kancleres Angelas Merkeles plāns tērēt 1,5% līdz 2024. gadam izskatās visai nereāls.
Profesors Čamberss uzsver, ka šāds budžeta līdzekļu apjoma pieaugums kopumā liecina par NATO dalībvalstu spēju atrast resursus aizsardzībai pret kopēju ārējo apdraudējumu. Īpaši jāatzīmē, ka kopš astoņdesmitajiem gadiem tieši Eiropas valstis spējušas visvairāk izmainīt aizsardzībai atvēlēto budžetu, lai sasniegtu alianses noteiktos apjomus. Pēdējie pieci gadi pierāda, ka NATO vēl aizvien ir ievērojama alianse, kas spēj koordinēt un saskaņot kopējus centienus tās aizsardzībā.