Nedēļu pirms alianses 70. gadadienas samita Londonā 29 NATO dalībvalstis vienojušās par pārmaiņām, kādas jāveic, lai nodrošinātu veiksmīgu alianses izdevumu finansēšanu, vēsta Vācijas sabiedrisko mediju portāls “DW.com”.
Sākot ar 2021. gadu, Vācija plāno palielināt NATO atvēlētos līdzekļus, pielīdzinot kopējo līdzekļu apjomu tam, ko aliansē iegulda ASV. NATO amatpersonas cer, ka šāda Vācijas rīcība samazinās spriedzi starp dalībvalstīm, kas radusies strīdu rezultātā par ieguldījumu apjomu alianses uzturēšanā.
Paredzēts, ka no 2021. gada NATO kopējā budžeta daļa, kuru nodrošina Vācija, no esošajiem 14,8% pieaugs līdz 16,35%, savukārt ASV segtā daļa no 22,1% saruks līdz 16,35%.
“DW.com” informē, ka alianses budžetu plānots investēt infrastruktūras uzlabošanā, NATO galvenās mītnes Briselē uzturēšanā, kā arī citos projektos. Katras dalībvalsts ieguldījums aliansē ir proporcionāls valsts IKP apjomam. Vienīgais izņēmums ir ASV, kuru atvēlētais budžets attiecībā pret IKP ir mazāks, jo proporcionāli izdevumi spētu nosegt apmēram pusi NATO kopējā budžeta.
2019. gadā no kopējā 2,12 miljardu eiro lielā NATO budžeta, ASV ieguldījums bija 470 miljoni eiro, bet Vācijas – 313 miljoni eiro. Jaunā vienošanās paredz, ka turpmāk Vācija NATO budžetam atvēlēs par 33 miljoniem eiro vairāk, bet ASV varēs ietaupīt 120 miljonus eiro, norāda medijs.
NATO amatpersonas paudušas, ka ar šādu lēmumu cer samazināt spriedzi, kas izveidojusies ap alianses finansēšanas tēmu. Jau iepriekš ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ASV vairs nevēlas segt lielāko daļu NATO budžeta un pieprasījis pārējām dalībvalstīm līdz 2024. gadam aizsardzības jomas budžetam atvēlēt vismaz 2% no valsts IKP.
“DW.com” norāda, ka Vācija šādu uzstādījumu līdz 2024. gadam noteikti nespēs izpildīt, bet kanclere Angela Merkele uzrunā Vācijas Bundestāgam paziņojusi, ka Vācija 2% no IKP aizsardzībai varētu atvēlēt 2030. gadu sākumā.