NATO Sabiedroto virszemes izlūkošanas sistēmu pavēlniecība Sicīlijā saņēmusi pirmos divus ASV kompānijas “Northtrop Grumman” ražotos bezpilota lidaparātus “Global Hawk” un to vadības aprīkojumu, kas būtiski kāpinās visas alianses izlūkošanas spējas
Kopumā NATO pasūtījusi piecus bezpilota lidaparātus. Atlikušie trīs tiks piegādāti šī gada laikā.
Visas virszemes izlūkošanas operācijas tiks vadītas un koordinētas no Sigonellas gaisa spēku bāzes Sicīlijas salā Itālijā. Lidaparātu savāktie dati būs pieejami visām 29 NATO dalībvalstīm, tostarp, to militārajiem un politiskajiem līderiem.
Foto: no kreisās Sabiedroto spēku augstākais komandieris Eiropā ģenerālis Tods Volterss, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis sers Stjuarts Pīčs. Juris Stoļarovs/Aizsardzības ministrija
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs svinīgajā pasākumā par godu jaunās izlūkošanas sistēmas ieviešanai atzina, ka šo tehnoloģiju iegāde pierāda, ka NATO ir visveiksmīgākā alianse pasaules vēsturē, jo tā ir spējusi pielāgoties dažādām izmaiņām, kā arī kopīgiem spēkiem iepirkt vismodernākās izlūkošanas tehnoloģijas, kuras augsto izmaksu dēļ vairums NATO dalībvalstu nevarētu atļauties.
NATO virszemes izlūkošanas projekts, kā izmaksas lēšamas aptuveni 1,5 miljardu ASV dolāru apjomā, aizsākās 2012. gadā. Līdztekus lidaparātiem NATO saņēmusi gan stacionārās, gan mobilās vadības sistēmas, ko iespējams viegli transportēt ar kravas lidaparātiem un izvērst jebkurā vietā.
Foto: Juris Stoļarovs/Aizsardzības ministrija
Lidmašīnas izstrādātāju “Northtrop Grumman” pārstāvji atzīst – unikāla ir arī pati izlūklidmašīna. Atšķirībā no citiem bezpilota lidaparātiem, tā nav aprīkota ar novērošanas kamerām, bet gan unikālu radaru, kas vienā virzienā ļauj skenēt teritoriju līdz pat 200 kilometriem. Tas nozīmē, ka, lai iegūtu datus par pretinieka aktivitātēm, nav nepieciešams šķērsot valstu robežas vai ielidot pretinieka pretgaisa aizsardzības sistēmas darbības laukā.
“Global Hawk” radars veido tā saukto sintētisko attēlu. Proti, virszemes attēls netiek fotografēts, bet gan iegūts no radara atstarotās informācijas. To digitāli apstrādājot, iespējams iegūt melnbaltu attēlu, kur mazākais atpazīstamais objekts ir vieglā pasažieru mašīna. Līdztekus lidmašīnā ievietotais radars ļauj skenēt arī dažādus pārvietošanās maršrutus, fiksēt tehnikas plūsmas, ātrumu un virzienu, vajadzības gadījumā atpazīstot – kāda veida tehnika pārvietojas. Šī informācija pa satelīta antenu tiek nodota NATO datu analītiķiem, kuri, saņemot attēlus, ātri spēj noteikt gan pretinieka izvietotās militārās tehnikas veidu, gan kaujas gatavības pakāpi.
Foto: Juris Stoļarovs/Aizsardzības ministrija
NATO Sabiedroto virszemes izlūkošanas sistēmas komandieris ASV gaisa spēku brigādes ģenerālis Fils Stjuarts portālam “Sargs.lv” stāsta – jaunās izlūkošanas sistēmas galvenais trumpis būs datu piegādes ātrums, kas līdzināsies teju tiešsaistes režīmam. Lai gan līdz šim NATO plaši izmantoja satelītus un AWACS sistēmas, no tām iegūto datu apstrāde aizņēma ilgāku laiku. Tas būtiski ietekmēja militāro un politisko lēmumu pieņemšanas kvalitāti.
Brigādes ģenerālis F.Stjuarts atzīst – 75% izlūklidmašīnu lidojumu plānoti miera laika apstākļos, turklāt šo sistēmu paredzēts izmantot arī civilām vajadzībām, piemēram, veicot novērošanu dabas katastrofu vai humanitāro krīžu skartajos reģionos, lai labāk koordinētu nelaimes novēršanas darbus.
Inovatīva bijusi arī virszemes izlūkošanas sistēmas iegādes kārtība, proti, to darījušas alianses dalībvalstīs kopīgi, tādējādi samazinot katras valsts atvēlētās izmaksas. Šāda iepirkuma kārtība NATO izmantota pirmo reizi organizācijas pastāvēšanas vēsturē, “Sargs.lv” atzīst NATO sabiedroto sauszemes izlūkošanas menedžmenta aģentūras vadītājs Folkers Sammans.
Paredzēts, ka NATO sabiedroto virszemes izlūkošanas sistēmas testēšana sāksies tuvāko mēnešu laikā, pēc kā plānots sasniegt arī operacionālo spēju.