Deviņas no 29 NATO dalībvalstīm pašlaik aizsardzības budžetam atvēl vismaz divus procentus no savas valsts iekšzemes kopprodukta, kā to rekomendē spēcīgākā militārā un politiskā bloka vadība. Salīdzinoši 2014. gadā tādas bija tikai trīs valstis, liecina aizvadītā gada NATO pārskats.
Lai aizsargātu alianses kopējo brīvību, jāturpina ieguldīt savā aizsardzībā, tā pārskatā norāda organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, vienlaikus piebilstot, ka svarīgi nodrošināt taisnīgu finansiālā sloga sadalījumu starp dalībvalstīm.
Kā norādīts NATO pārskatā, 2019. gads bija piektais gads pēc kārtas, kad Eiropas sabiedroto un Kanādas aizsardzības izdevumi pieauga, turklāt laika posmā no 2018. līdz 2019. gadam pieaugums bija par 4,6%.
Turklāt deviņas dalībvalstis izpildīja nosacījumu, ka aizsardzībai atvēl vismaz 2% no savas valsts iekšzemes kopprodukta. Salīdzinoši 2014. gadā tādas bija tikai trīs valstis.
“Lai turpinātu aizsargāt alianses brīvību, mums jāturpina ieguldīt savā aizsardzībā. Visas NATO dalībvalstis palielina aizsardzības izdevumus, un arvien vairāk sabiedroto sasniedz rekomendējamo līmeni un aizsardzībai atvēl 2% no IKP. Līdz ar to kopā mēs esam gan ekonomiski, gan politiski, gan militāri stiprāki,” norāda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, piebilstot, ka vienlaikus aliansei ir svarīgi nodrošināt taisnīgu sloga sadalījumu starp sabiedrotajiem attiecībā gan uz aizsardzības izdevumiem, gan ieguldījumiem spējās un NATO operācijās.
Tāpat pēdējo gadu laikā dalībvalstis uzradīja progresu, īstenojot apņemšanos, ka vismaz 20% no aizsardzības izdevumiem ir jāatvēl jaunu spēju stiprināšanai, tai skaitā jaunam ekipējumam, kā arī izpētei. 2019. gadā lielākā daļa – 16 – sabiedroto valstu šo noteikumu izpildīja, un Latvija ekipējumam atvēlējusi 24,2% no aizsardzības budžeta, līdzīgi kā Francija – 24,4% un Polija – 24%.
Kā norādīts pārskatā, kopējā summa, ko galvenajam aprīkojumam un ar to saistītajiem pētījumiem un attīstībai atvēlējuši Eiropas sabiedrotie un Kanāda, lēšama aptuveni 66 miljardu ASV dolāru apmērā.
Ja sabiedrotie iegulda vairāk finansējuma savā aizsardzībā, uzlabojot savu bruņoto spēku gatavību, ilgtspēju un savietojamību, tad tiek stiprinātas arī visas alianses kopējās spējas.
Par to, ka NATO dalībvalstīm jātiecas uz 2% no IKP atvēlēšanas aizsardzībai, tika spriests jau 2014. gada NATO samitā Velsā. Toreiz arī sabiedrotie vienojās, ka vismaz 20% no aizsardzības budžeta jātērē jaunam ekipējumam un izpētes procesam.
2019. gads bija nozīmīgs arī ar to, ka NATO 4. aprīlī atzīmēja savas pastāvēšanas 70. gadadienu. Kā jubilejas samitā, kas pērnā gada nogalē notika Londonā, kopīgā deklarācijā vienojās visi dalībvalstu vadītāji – “NATO joprojām ir mūsu kolektīvās aizsardzības pamats un būtisks sabiedroto drošības konsultāciju un lēmumu forums. Mēs atkārtoti apliecinām ilgstošās transatlantiskās saites starp Eiropu un Ziemeļameriku, savu atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem, kā arī Vašingtonas līguma 5. pantā noteikto svinīgo apņemšanos, ka uzbrukums vienam sabiedrotajam tiek uzskatīts par uzbrukumu pret mums visiem”.