NATO dalībvalstis gan individuāli, gan arī kolektīvi cīnās ar korona vīrusu. Tikmēr Briseles amatpersonas ir sākušas apkopot gūto pieredzi, lai sagatavotos iespējami ātrākai reaģēšanai uz krīzes situācijām, ja tas būs nepieciešams.
Mērķis ir atrast veidus, kā pašreizējo krīzi pārveidot par mācību un pieredzi. Šobrīd ir vairāk jautājumu nekā atbilžu pēc tam, kad NATO aizsardzības ministri aprīļa vidū izskatīja situācijas pārskatu. Tāpēc alianses valstu vidū tagad parādījies galvenais termins - “izturība” - atsauce uz spēju absorbēt lielus satricinājumus, vienlaikus ievērojot solījumu par kolektīvo drošību.
"Militārpersonām pēdējās nedēļās ir uzticēts diezgan daudz uzdevumu," intervijā "Defense News" sacīja NATO ģenerālsekretāra palīgs aizsardzības investīciju jomā Kamils Grands.
“Ko tas mums izsaka, raugoties no aizsardzības plānošanas un spēju attīstības viedokļa? Vai ir lietderīgi vairāk koncentrēties uz spējām, kas var būt noderīgas arī pandēmijas gadījumā? Vai mums ir vajadzīga kāda īpaša plānošana, kas saistīta ar to, kā mēs kopā kā alianse varam uz to reaģēt? ”
“Izturība ir svarīga NATO darbības sastāvdaļa,” 15. aprīļa aizsardzības ministru tiešsaistes sanāksmes priekšvakarā sacīja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. “Tas ir noteikts mūsu līguma 3. pantā, ka nacionālā izturība ir NATO atbildība. Mums ir pamatprasības, vadlīnijas valstu izturībai, ieskaitot veselību un masveida upuru novēršanu. ”
“Mēs esam nonākuši nevis militārā, bet gan veselības krīzes situācijā. Bet tas dod NATO iespēju pārbaudīt, cik labi alianse var darboties kritiskos apstākļos, piemēram, Irākā, Baltijas reģionā, Afganistānā vai Tuvajos Austrumos, ”viņš sacīja.
Paredzams, ka pandēmijas dēļ NATO dalībvalstis piedzīvos ekonomiskās grūtības, jo liela daļa uzņēmējdarbības vairākus mēnešus bijusi iesaldēta. Šādas lejupslīdes ietekme uz aizsardzības izdevumiem pēdējās nedēļās ir bijusi vairāku Eiropas nacionālās drošības domnīcu pētījumu temats.
Lai gan valda uzskats, ka valstis, kurās iekšzemes kopprodukts ir brīvā kritienā, var vieglāk sasniegt alianses izdevumu mērķi – 2% apmērā no IKP, tomēr faktiskā ietekme var izrādīties mazāk spēcīga.
Vācijas Ārlietu padomes analītiķis Torbens Šucs apgalvo, ka prognozētā ekonomiskās aktivitātes samazināšanās apvienojumā ar iekavēto laiku, lai pielāgotos alianses militāro izdevumu prsībām, nebūs pietiekami nozīmīgs faktors, lai tuvākajā laikā radītu ievērojamas izmaiņas relatīvajos izdevumos. Viņaprāt, tikai dažas valstis šogad sasniegs NATO izvirzīto prasību par 2% finansējuma atvēlēšanu aizsardzības nozarei.
"2% mērķis joprojām ir spēkā, un es neredzu iemeslu to apstrīdēt," Grands paziņoja Washington News. “Mēs, protams, pilnībā apzināmies, ka valstis saskarsies ar smagu fiskālo izvēli. Bet galu galā, pārbīdot kopējā budžetā 0,5% no IKP par labu vai par sliktu aizsardzības izdevumiem, kopējā fiskālā situācija būtiski nemainīsies.
Toreiz aizsardzības izdevumi tika samazināti, jo tie tika uzskatīti drīzāk par “tērēšanas izdevumiem”, sacīja Grands. "Es nevēlos izklausīties pārāk optimistiski, taču es neparedzu un neuzskatu, ka tiks novērotas dramatiskas izmaiņas aizsardzības izdevumu prioritātēs," viņš piebilda.