Krievijas starptautiskā uzvedība jautājumos par kodolieroču attīstību un izmantošanu ir destabilizējoša un bīstama, tā pēc NATO valstu aizsardzības ministru tikšanās paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, norādot, ka alianse ir gatava spert soļus, lai mazinātu Krievijas radītos draudus.
Viņš norādīja, ka NATO valstu aizsardzības ministri nolēmuši atbildēt uz Krievijas radītajiem draudiem, tomēr nekādā gadījumā neiesaistīsies jaunā bruņošanās sacensībā.
Ģenerālsekretārs uzsvēra, ka par spīti Covid-19 pandēmijai, drošības riski nekādā gadījumā nav mazinājušies. Tā vietā gan valstiski, gan nevalstiski aktieri turpina mēģinājumus destabilizēt un mazināt NATO dalībvalstu vienotību dažādos jautājumos.
“NATO galvenais uzdevums ir nemainīgs – būt gatavai aizstāvēt sabiedrotos pret jebkuru pretinieku,” sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Viņš atzina, ka pēdējā laikā Krievija uzsākusi sava kodolarsenāla un nesējraķešu skaita palielināšanu. Tas būtiski ietekmē drošības situāciju alianses iekšienē.
“Pērn Krievija izvietoja “SSC-8” raķešu sistēmas, kas noveda pie Tuvā un vidējā rādiusa raķešu aizlieguma līguma (“INF Treaty”) sairšanas. [..] SSC-8 raķetes var tikt izmantotas divējādā veidā. Tās ir mobilas un grūti pamanāmas, tās var sasniegt jebkuru Eiropas pilsētu īsā laikā, turklāt tās var nest kodolgalviņas,” sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Viņš arī piebilda, ka Krievija turpina darbu pie starpkontinentālo raķešu attīstības, kā arī ieviesusi hiperskaņas ieročus. Vienlaikus Krievija izstrādājusi un izmēģinājusi no lidmašīnām palaižamās ballistisko raķešu sistēmas, kā arī izstrādā ar kodoldzinēju darbināmu spārnoto raķeti.
Viņš sacīja, ka aizvadītajā ministru tikšanās laikā šie izaicinājumi tikuši pārrunāti. Tāpat ministri vienojušies par “balansējošu paketi”, ko veidotu militāri un politiski elementi.
“Tas paredz mūsu vienotās gaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas nostiprināšanu,” sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Viņš paskaidroja, ka virkne NATO dalībvalstu jau paziņojušas par jaunu pretgaisa aizsardzības raķešu iegādi. Tāpat tiks stiprinātas arī konvencionālo spēku spējas. Sabiedrotie turpina ieguldījumus arī jaunās ieroču platformās, piemēram, piektās paaudzes iznīcinātāju lidmašīnu iegādē, kā arī uzlabo izlūkošanas infrastruktūru un bruņoto spēku treniņus.
NATO ģenerālsekretārs piebilda, ka tāpat dalībvalstu aizsardzības ministri tikušies tā sauktajā “kodolieroču plānošanas grupas” formātā.
Viņš gan uzsvēra, ka NATO atturēšanas politika nekādā gadījumā neatspoguļos Krievijas īstenoto pieeju kodolieroču izmantošanas jautājumā. “Mums nav nodoma izvietot Eiropā sauszemes kodolraķetes,” uzsvēra J. Stoltenbergs.
Viņš arī piebilda, ka alianse allaž bijusi aktīva kodolieroču kontroles sistēmu atbalstoša organizācija, kas iestājas par kodolatbruņošanos un kodolieroču neizplatīšanu. “Kopš “Aukstā kara” beigām mēs esam samazinājuši savu kodolbruņojumu par 90 procentiem. Šim piemēram jāseko arī citām valstīm. Tādām galvenajām militārajām lielvarām kā Ķīnai arī būtu jāuzņemas daļa atbildības. Tādējādi, kā globālai lielvarai, arī Ķīnai vajadzētu risināt tādu globālu jautājumu kā ieroču kontroli,” uzsvēra J. Stoltenbergs.