Jūnijā apritēja trīs gadi, kopš Latvijā, stiprinot Baltijas aizsardzību un īstenojot Krievijas atturēšanu, izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa ar teju pusotru tūkstoti karavīru no deviņām NATO dalībvalstīm. Vadošā valsts visus šos gadus bijusi Kanāda, kuras bruņoto spēku pavēlniecība atbild gan par Kanādas kontingenta karavīru komandvadības nodrošināšanu Latvijā, gan NATO militāro mērķu sasniegšanu. Kāpēc Kanādai ir svarīgi būt Baltijas sardzē, uz šo jautājumu Kanādas vadošās domnīcas – Makdonalda-Lorjē Institūta (Macdonald-Laurier Institute) organizētajā tiešsaistes diskusijā atbildes meklēja Latvijas un Kanādas aizsardzības jomas eksperti.
NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija Ādažu bāzē notika pirms trīs gadiem – 2017. gada 19. jūnijā. Jau trešo gadu šo daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1300 karavīru no deviņām NATO dalībvalstīm – Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Slovākijas, Slovēnijas, Melnkalnes un Spānijas. Viņi rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties kopīgās militārās mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un faktiski pilnībā iekļaujoties NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā.
Savukārt 2018. gada jūlijā Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (Justin Trudeau) atjaunoja Kanādas apņemšanos būt par NATO kaujas grupas Latvijā vadošo valsti vēl uz četriem gadiem, tādējādi uzņemoties gan kaujas grupas štāba vadību, gan kaujas grupas finansēšanu un personāla komplektēšanā Latvijā.
Kā Kanādas vadošās domnīcas – Makdonalda-Lorjē Institūta organizētajā tiešsaistes diskusijā “Trīs gadi Baltijas sardzē: Kāpēc partnerība ar Latviju kalpo Kanādas nacionālajām interesēm” norāda Kanādas bruņoto spēku pārstāvniecības Latvijā komandieris pulkvedis Ēriks Laforē (Éric Laforest), nākamā Kanādas kontingenta karaspēka rotācija plānota jau šomēnes un pat globālas pandēmijas laikā Kanādas loma šajā NATO kaujas grupas vadībā un sastāvā, kā arī partnerība ar Latviju joprojām ir stabila.
Viņš norāda, ka NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu mērķis Baltijas valstīs palicis nemainīgs – veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot tās solidaritāti un apņēmību aizstāvēties pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. NATO dalībvalstu karavīru un kaujas tehnikas klātbūtne Latvijā un arī pārējās Baltijas valstīs ir sava veida drošības garants, lai vajadzības gadījumā spētu ātri reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
Savukārt Kanādas vēstnieks Baltijas valstīs Kevins Rekss (Kevin Rex) uzsvēra, ka Kanādas bruņoto spēku klātbūtne Latvijā ir apliecinājums ne tikai pašas NATO misijai nozīmībai, bet arī Kanādas un Latvijas veiksmīgajai partnerībai. Jo abas valstis ļoti labi apzinās, ka Krievijai var rasties kārdinājums izmantot globālo pandēmiju, lai virzītu savas militārās intereses.
Tikmēr Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons diskusijā uzsvēra, ka Kanādas bruņoto spēku virsnieki šajos gados sevi pierādījuši kā lieliskus līderus, trīs gadus vadot daudznacionālo NATO kaujas grupu Latvijā. Viņš arī atgādināja 2014. gada notikumus Ukrainā, kā rezultātā arī tika lemts par NATO pastiprināto klātbūtni Baltijas reģionā un Polijā. Toreizējā Krievijas rīcība nebija liels pārsteigums, taču neviens nebija īsti gatavs kam tādam.
Raksturojot šī brīža ģeopolitisko situāciju, viņš sacīja, ka situācija diez vai ievērojami mainīsies uz labo pusi, jo Krievijas militārās aktivitātes gan Latvijas robežas tuvumā, gan citviet pasaulē skaidri liecina apar lielvaras nodomiem. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, ka sabiedrība ir noturīga pret dažādiem draudiem un iespējamām krīzēm. Tāpēc, viņaprāt, NATO kaujas grupai ir ļoti nozīmīga loma, jo šajā reģionā tā redz, ko nozīmē strādāt dažādu hibrīddraudu vidē, kā arī – kā stiprināt sabiedrības noturību.
Par NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu nepieciešamību Baltijas valstīs un Polijā tika nolemts jau 2016. gadā NATO samitā Varšavā ar mērķi – veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.
Kanādas bruņoto spēku pārstāvniecības Latvijā komandieris pulkvedis Ēriks Laforē Latvijā ieradās 2019. gada jūnijā, nomainot savu priekšgājēju - pulkvedi Džošu Meidžoru (Josh Major), kurš bija Kanādas bruņoto spēku pārstāvniecības Latvijā komandieris kopš NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas ierašanās Ādažu bāzē 2017. gada 19. jūnijā. Pulkvedis Ē. Laforē savu karjeru Kanādas bruņotajos spēkos sāka 1991. gadā. Komandējošā sastāva virsnieka dienesta pieredzi ieguvis Karaliskā 22. pulka 3. bataljonā vada komandiera un vēlāk Gaisa desanta rotas komandiera vietnieka amatā. Starptautisko operāciju pieredzi guvis, pildot dienesta pienākumus starptautiskajā operācijā Afganistānā 2007. gadā, kur bija Štāba rotas komandieris un operāciju plānošanas virsnieks, savukārt 2009. gadā Afganistānā pildījis vecākā operāciju padomnieka pienākumus.