27. septembrī Vācijas avīzē “Die Welt” NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs publicējis atklātu vēstuli par NATO lomu cīņā pret klimata pārmaiņām. J. Stoltenbergs uzver – klimata pārmaiņas ir drošības drauds, uz ko NATO ir jāspēj reaģēt.
Uzaugot Norvēģijā, es skolā uzzināju, ka Svalbārā, vietā, kur dzīvo polārlāči, temperatūra reti kad paceļas virs ūdens sasalšanas punkta. Šogad, Svabāras termometri sasniedza 21.7 grādu rekordu. Šis ir tikai viens no temperatūras lēcieniem, kas jūras ledu pārvērš šķīdonī un kausē Norvēģijas mūžīgos ledājus.
Mēs visi zinām šādus piemērus. Kūstošie ledāji, sausums, milzīgas vētras un mežu ugunsgrēki – klimata pārmaiņas pierādošie fakti nav noliedzami, un situācija paliek sliktāka.
Es esmu interesējies par klimata pārmaiņu jautājumiem visu savu dzīvi. Mans pirmais postenis valdībā bija Vides ministra vietnieks, man ir bijusi iespēja būt ANO speciālajam pārstāvim Klimata pārmaiņu jautājumus. Pašlaik, ieņemot NATO ģenerālsekretāra amatu, mans uzdevums ir ņemt vērā klimata pārmaiņu draudus mūsu drošībai.
Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Sasilstot planētai, laikapstākļi paliek vētraināki, siltāki, vējaināki un slapjāki, sabiedrību radot pārtikas, saldūdens un enerģijas trūkuma draudus.
Klimata pārmaiņas apdraud mūsu drošību. NATO ir jādara vairāk, lai pilnībā izprastu un integrētu klimata jautājumus mūsu darbā, sākot no militārās plānošanas līdz bruņoto spēku apmācībai un sagatavošanai.
Klimata pārmaiņas apgrūtina NATO vienību spēju nodrošināt iedzīvotāju drošību. Mūsu karavīri darbojas vienās no sarežģītākajām vidēm pasaulē, piemēram, NATO apmācību misijā Irākā vasarā gaisa temperatūra pārsniedz 50 grādus. Iedomājieties sevi pilnā ekipējumā nonākam apšaudē šajā karstumā.
Mums ir būtiski pielāgoties jaunajai realitātei; tas nozīmē labāku ekipējumu, transportlīdzekļus un infrastruktūru. Lai tas būtu iespējams, klimata pārmaiņu jautājumi ir jāiekļauj plānos līdzīgi, kā NATO jau desmitiem gadu uzlabo Sabiedroto un partneru elastību tādos jautājumos kā infrastruktūra.
NATO aliansei jābūt gatavai reaģēt uz klimata katastrofām tāpat, kā tas notika COVID-19 krīzes laikā. Šogad NATO dalībvalstis ir piegādājušas simtiem tonnu medicīniskā ekipējuma visā pasaulē, izvērsusi gandrīz simts lauka hospitāļu un pārvadājusi pacientus un medicīnisko personālu.
NATO un tās dalībvalstu pienākums ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, samazinot emisiju līmeni, vienlaicīgi neapdraudot mūsu pamatuzdevumu izpildi. Ilgu laiku mēs esam koncentrējušies uz degvielas ekonomiju, lai uzlabotu militāro efektivitāti. Samazinot atkarību no fosilajām degvielām, to vietā lietojot saules baterijas militāro bāzēs ne tikai palīdzēs cīnīties ar klimata pārmaiņām, bet arī darīs mūsu vienības un ekipējumu drošākas, uzlabojot spēju darboties neatkarīgi un elastīgi.
NATO alianses dalībvalstis ir ieņem vadošo lomu bruņoto spēku emisiju samazināšanā, izmantojot biodegvielas, izstrādājot transportlīdzekļus ar hibrīddzinējiem un uzlabojot militāro bāzu un citu infrastruktūras objektu enerģētisko efektivitāti.
Līdzīgi, kā daudzas valstis plāno sasniegt gandrīz nulles emisiju līmeni 2050. gadā, NATO var ieguldīt vairāk, atbalstot bruņotajiem spēkiem sniegt ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā. Ir laiks NATO samazināt savas emisijas. Pirmais solis varētu būt palīdzēt mūsu dalībvalstīm izmērīt militārās emisijas. Nākamais – vienoties par brīvprātīgu oglekļa emisiju samazinājumu.
Klimata pārmaiņas padara pasauli bīstamāku. NATO uzdevums ir saglabāt mieru un drošību. Lai izpildītu mūsu pamatuzdevumu, NATO nepieciešams iegrožot klimata pārmaiņas mūsu, gan nākamo paaudžu drošības vārdā.