NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien paudis cerību, ka Turcija izmantos savu ietekmi uz Azerbaidžānu laik apturētu karadarbību Kalnu Karabahā.
"Mūs ļoti satrauc karadarbības eskalācija. Visām pusēm nekavējoties jāpārtrauc kaujas un jāmeklē ceļš iz miermīlīgu risinājumu, un es sagaidu, ka Turcija izmantos savu ievērojamo ietekmi, lai mazinātu spriedzi," kopīgā preses konferencē ar Turcijas ārlietu ministru Mevlitu Čavušoglu izteicās Stoltenvergs.
Iepriekš Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans mudinājis Baku turpināt karadarbību, kamēr netiks atgūtas pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā zaudētās teritorijas.
Savukārt Čavušoglu norādījis, ka NATO vajadzētu pret šo konfliktu izturēties "balansēti".
"Ikvienam, īpaši NATO, vajadzētu aicināt Armēniju izvest [savu karaspēku no ieņemtajām Azerbaidžānas teritorijām], lai rastu šai problēmai risinājumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām," uzsvēris Turcijas ārlietu ministrs.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Kā ziņots, 27.septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas ar Azerbaidžānas spēkiem. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.