NATO ik gadu apkopo savu dalībvalstu aizsardzības izdevumu datus katra fiskālā gada ietvaros. Alianse publicējusi informāciju par periodu no 2013. gada līdz šī gada 5. oktobrim. Dati liecina: Latvija NATO dalībvalstu saimē apzinīgi pilda pienākumus pret aizsardzību.
NATO publicētajā pētījumā apkopojusi informāciju gan par aizsardzības izdevumiem pret kopējo iekšzemes kopproduktu, gan šī budžeta izmaksām ekipējuma iegādei, ekipējuma uzturēšanai un personāla sektoros. NATO apkopotajos datos aizsardzības budžetā tiek iekļauts finansējums arī tām vienībām, kas nav Bruņoto spēku galveno komponenšu – sauszemes, gaisa un jūras – sastāvdaļa, piemēram, policija, robežsardze un iekšlietu karaspēka daļas, taču tikai ar noteikumu, ka šīs vienības ir militāri organizētas, bruņotas un operācijās tiek pakļautas bruņotajiem spēkiem.
Kopumā NATO dalībvalstu budžets ir audzis kopš 2015. gada, kad budžeta kāpumu izraisīja Krievijas agresija Ukrainā. 2018, 2019. un 2020. gada NATO dalībvalstu (šajā gadījumā – Eiropas un Kanādas) budžets stabili audzis par aptuveni 4% gadā.
Lai arī Latvijas aizsardzības budžets no 2014. gada (221 miljons eiro) līdz 2020. gadam (651 miljons Eiro) šķiet audzis gandrīz trīs reizes, reālajos skaitļos (attiecībā pret inflāciju) pieaugums sastāda 179.88% pieaugumu. Lielākoties šī nauda ir tērēta militāro spēju attīstībai, tāpēc personāla atalgojuma un izdienas pensijām pašlaik Latvija atvēlē 37% aizsardzības budžeta, kas ir 4 zemākais rādītājs NATO. 26% aizsardzības budžeta atvēlēts izdevumiem par ekipējumu, pašlaik par 6% pārsniedzot NATO ieteikto 20% atzīmi, taču tas saistīts ar samazināto aizsardzības budžetu pirms 2014. gada.