Halifaksas drošības foruma laikā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sarunā ar foruma viceprezidentu Robinu Šepherdu apsprieda alianses nākotnes perspektīvas, ņemot vērā Ķīnas ietekmes palielināšanos. Lai arī Ķīnas izaugsme ir neizbēgama, NATO vēl joprojām kontrolē 50% pasaules IKP un pusi pasaules militārā potenciāla, uzsvēra NATO ģenerālsekretārs. Tomēr Ķīnas vēlme ietekmēt globālos procesus ik dienu kļūst arvien izteiktāka.
Ķīna ir augošs spēks – par to nav šaubu. Neviens nemēģina meklēt iemeslus, kāpēc Ķīnai tādai nevajadzētu būt, neapšauba, ka tās ekonomika ar laiku pārspēs ASV ekonomiku, iespējams, ka pat līdz šīs desmitgades beigām. Tā noteikti palielinās savus militāros izdevumus. Cik lielā mēr Ķīna ir NATO stratēģiskais izaicinājums?
Ķīna nav ienaidnieks un sāncensis, taču ir skaidrs, ka Ķīna ietekmē NATO un alianses sabiedrotos. Tā sniedz lielas iespējas, it īpaši ekonomiskās. Ķīna ir liela, augoša ekonomika, kas nodrošina tirgu visām NATO valstīm, tādējādi patiesībā ieguldot NATO dalībvalstu ekonomiskajā izaugsmē.
Tajā pašā laikā ir arī virkne izaicinājumu. Ķīnai jau tagad ir pasaulē otrs lielākais aizsardzības budžets. Ķīnieši daudz investē jaunās, modernās spējās, tai skaitā kodolspējās, jūras spējās un raķetēs, kas var sasniegt visas NATO valstis. Mēs redzam, ka Ķīna ir valsts, kurā nevalda mūsu vērtības – demokrātija un likuma vara, kas ir tās vērtības, kurās mēs uzticamies, esot NATO. Mēs to esam redzējuši veidā, kā ķīnieši risina Honkongas jautājumu, pārkāpjot tur dzīvojošo cilvēku demokrātiskās tiesības un minoritāšu, piemēram, uiguru jautājumu.
Mēs esam redzējuši, kā Ķīna mēģina ietekmēt un iebiedēt kaimiņus gan Dienvidķīnas jūrā, gan, piemēram, mēģinot sodīt Austrāliju par Covid-19 izmeklēšanas uzsākšanu vai izdarot spiedienu uz Norvēģijas Nobela prēmijas komiteju pēc tam, kad pirms dažiem gadiem tā piešķīra Nobela miera prēmiju ķīniešu disidentam. Tā rezultātā Ķīna gadiem mēģināja panākt publisku atvainošanos par šo lēmumu. Tas viss, protams, ir izaicinājums un padara NATO daudz svarīgāku, jo tad, kad mēs stāvam kopā, 30 NATO dalībvalstis veido pusi no pasaules iekšzemes kopprodukta, pusi no pasaules militārā spēka. Izmēram ir nozīme, it īpaši ja tiek analizēta Ķīnas izaugsme.
Halifaksas drošības forums 2020 publicēja izdevumu, kas veltīts Ķīnas demokrātijai, un tajā kā viens no piemēriem minēts arī Norvēģijas gadījums. Tas ir interesants, jo pierāda, cik viegli ir vainot tajā Norvēģiju un zināmā mērā Norvēģija kā demokrātija ir spiesta šādu kritiku pieņemt. Neskatoties uz to, nopietna problēma ir solidaritātes trūkums. Ir viegli vainot vienu Eiropas valsti par nestāšanos pretī tik milzīgai valstij kā Ķīna, taču, ja vien mēs nedarbosimies visi kopā, Ķīna spēs uzspiest savu gribu katrai atsevišķai nācijai. Cik lielā mērā NATO vienotība ir vērsta Ķīnas virzienā?
Mēs tikko esam uzsākuši projektu “NATO 2030”, kas veltīts NATO nākotnei. Šis projekts, protams, veltīts dažādiem nākotnes izaicinājumiem, tai skaitā arī Ķīnai. Es ticu, ka Ķīnas izaugsme padarīs NATO vēl nozīmīgāku un tās dalībvalstu savstarpējo vienotību vēl svarīgāku. Tas nav jautājums tikai par militāriem izkacinājumiem, bet arī, piemēram, kiberdraudiem. Tas ir jautājums par mūsu telekomunikāciju infrastruktūras, kurā Ķīna iegulda lielus līdzekļus. Tas ir jautājums par mūsu noturību. Tas ir arī jautājums par mūsu spēju kopā stāvēt par mūsu vērtībām. Pēc manām domām, mums vēl ir lietas, ko mācīties.
Es biju Norvēģijas premjerministrs laikā, kad Ķīna mēģināja mums uzspiest savu gribu, taču mēs bijām spējīgi izturēt šo spiedienu. Brīdī, kad Ķīna mēģina pret oponentiem vērsties pa vienam, tas nav viegli. Šī iemesla dēļ es ticu, ka NATO jākļūst par platformu ne tikai NATO dalībvalstu un sabiedroto valstu politiskai vienošanai, bet arī par platformu, kura pretosies Ķīnas spiedienam un mēģinājumiem uzspiest savu gribu vai rīkoties pretēji mūsu interesēm. Šī iemesla dēļ mēs aizvien vairāk sadarbojamies ar mūsu partneriem Āzijā un Klusā okeāna reģionā. Es nesen viesojos Japānā, Dienvidkorejā, Austrālijā un Jaunzēlandē, kas visas ir NATO partnervalstis un visas izteica vēlmi sadarboties ar NATO ciešāk, un mēs esam gatavi atsaukties.