Krievija arī nākamajā desmitgadē turpinās sagādāt drošības izaicinājumus NATO aliansei. Tā secinājusi alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga (Jens Stoltenberg) pieaicinātā ekspertu darba grupa, kura sagatavojusi ziņojumu par NATO nākotni “NATO 2030: vienoti jaunā laikmetā” (NATO 2030: United for a new era). Vienlaikus eksperti piedāvājuši arī deviņus risinājumus, kā nākamajā desmitgadē veidot NATO un Krievijas attiecības.
Ziņojumā minēts, ka NATO attiecībās ar Krieviju jāturpina divējāda pieeja, kas iekļauj gan atturēšanu, gan dialogu. Attieksmei pret Krieviju ir jābūt balstītai lēmumos, kas pieņemti Velsas un Varšavas samitos.
Eksperti uzsver, ka NATO pret Krievijas draudiem un agresīvu rīcību jāvēršas politiski vienotā, noteiktā un saskaņotā veidā, atgriešanos pie “business as usual” attiecībām tikai tad, kad Krievija būs atteikusies no savas agresīvās attieksmes un atsāks pilnībā pakļauties starptautiskajiem likumiem. NATO vienotība Krievijas jautājumā ir nozīmīgākais NATO vienotības simbols un pamats efektīvai atturēšanai – skaidra demonstrācija tam, ka draudu gadījumā, NATO atbildēs ar pārliecību un spēku.
Lai tas būtu iespējams, NATO dalībvalstīm, plānojot savu nacionāla līmeņa drošības politiku Krievijas jautājumā, ir jāturas pie iepriekš noteiktajām vadlīnijām, skaidri uzsverot NATO samita komunikē vienoto vēstījumu par Eiroatlantiskā reģiona nedalāmību drošības jautājumos vai, gadījumā, ja noticis kiberdrošības vai cita veida incidents, veidojot kopīgu nostāju.
NATO ir jāuztur adekvātas konvencionālās un kodolspējas, nodrošinot spējas ātri un elastīgi vērsties pret agresiju visas alianses teritorijā, tai skaitā reģionos, kur Krievijas Bruņotie spēki ir tieši vai netieši ir tuvāk klātesoši, it īpaši NATO Austrumu flangā. NATO dalībvalstīm ir jāpastiprina centieni nodrošināt savus militāro un finansiālo ieguldījumu atbilstību NATO stratēģiskajām vajadzībām, lai būtu iespējams līdzsvarot ASV ieguldījumus un citu NATO dalībvalstu spēju attīstību.
NATO jāturpina būt atvērtai iespējām apspriest mierīgu līdzāspastāvēšanu un pozitīvi reaģēt uz Krievijas attieksmes un pozīcijas konstruktīvām izmaiņām. Lai tas nestu rezultātus, šim dialogam jābūt balstītam uz principiem un veiktam, izejot no spēka un vienotības pozīcijām. Dialogs nevar aizstāt nepieciešamo caurspīdību, ko Krievija iepriekš ir apņēmusies uzturēt starptautisko likumu un divpusējo vienošanos sakarā, tai skaitā atturēšanos pielietot spēku. NATO dalībvalstīm vienbalsīgi ir jāaicina Krievija atgriezties pie starptautiskajām normām un sadarbības ar starptautiskajām institūcijām. Lai kāda būtu rīcība pret Krieviju, NATO jāturpina uzsvērt, ka alianses lēmumi ir nevis vērsti pret Krievijas sabiedrību, bet gan pret Krievijas valdības rīcību.
Aliansei jāturpina uztvert NATO un Krievijas Padomi kā galvenā politisko vēstījumu nodošanas platformu. Padomei Krievijai jāturpina nodot divpusēju vēstījumus: pirmkārt, tiem ir jābūt vēstījumiem par pārliecības un drošības sistēmas veidošanu un, otrkārt, tiem, kas izceļ NATO aizsardzības un atturēšanas politikas stabilitāti. Ukrainas konfliktam ir jāpaliek svarīgai NATO un Krievijas Padomes dienaskārtības sastāvdaļai.
NATO jāturpina attīstīt konflikta mazināšanas un uzticības veicināšanas mehānismus. Aliansei ir jāturpina uzturēt regulāri kontakti ar Krieviju jomās, kas rada tūlītējus draudus NATO, tai skaitā bruņojuma kontroles, militārās caurspīdības un savstarpējo komunikācijas kanālu jautājumus, tādējādi palīdzot izvairīties no pārpratumiem, kas varētu likt attīstīties krīzei.
Skatoties nākotnē, NATO nepieciešams apsvērt iespējas, kā šādai divējādai stratēģijai attīstīties, lai saglabātu tās efektivitāti. Aliansei ir jāapsver dinamisks rāmis, kas paaugstina Krievijas agresijas izmaksas (turpināt pastiprināt sankcijas, ne tikai tās atjaunot, balstoties uz Krievijas attieksmi, piemēram, atklājot Krievijas slepenās darbības Ukrainā utt.), tajā pašā laikā atbalstot bruņojuma kontroles un risku samazināšanas mehānismu pilnveidošanu. Šīs stratēģijas attīstība ļaus saglabāt NATO vienotību, vienlaikus veidojot iespēju uz NATO noteikumu pamata pārtraukt strupceļu attiecības ar Krieviju.
NATO nepieciešams izveidot īpašu struktūru NATO Drošības un izlūkošanas nodaļas (Joint Intelligence and Security Division) ietvaros, kas novērotu un novērtētu Krievijas un Ķīnas sadarbību militāros, tehnoloģiskos un politiskos jautājumos, tai skaitā iespējamu koordināciju dezinformācijas un hibrīdkara jautājumos, kas varētu skart Eiroatlantiskā reģiona drošību, sniedzot informāciju Ziemeļatlantijas Padomei.