NATO 2030: Ķīnas izaicinājums

NATO
Ķīna
Foto: Foto: AP/Scanpix

2010. gada NATO stratēģiskās attīstības konceptā Ķīna bija pieminēta tikai garāmejot. Šogad ārlietu ministru sanāksmē tika publicēts ziņojums par NATO nākotni: “NATO 2030: vienoti jaunā laikmetā” (NATO 2030: United for a new era), kurā Ķīnai ir veltīta atsevišķa nodaļa. Jaunā lielvara solās būt gan iespēja, gan izaicinājums NATO nākotnei.

2019. gada NATO samitā Londonā NATO līderi vienojās pievērst lielāku uzmanību Ķīnas pieaugošajai ietekmei, secinot, ka Ķīnas izaugsme ir gan izaicinājums, gan iespēja NATO dalībvalstīm. Ķīna NATO ir citāds izaicinājums nekā Krievija – tā nerada tiešus militārus draudus Eiroatlantiskajā reģionā. Neskatoties uz to, Ķīnas starptautiskā stratēģija uzņem apgriezienus, un to atbalsta valsts pieaugošās militārās un ekonomiskās spējas.

Ķīna ir pierādījusi gatavību izmantot spēku pret saviem kaimiņiem, kā arī izmantot ietekmēšanas un draudu politiku Indo – Klusā okeāna reģionā. Ķīna nākotnē visdrīzāk izaicinās NATO spēju veidot noturīgu kolektīvo aizsardzību, aizsargāt kritisko infrastruktūru, reaģēt uz tādiem izaicinājumiem kā 5G un aizsargāt tādas ekonomikai svarīgas lietas kā piegādes ķēdes. Ilgtermiņā paredzams, ka Ķīna savu militāro varu projicēs globāli, tai skaitā Eiroatlantiskajā reģionā, izmantojot kosmosa spējas, tāla darbības rādiusa raķetes, aviācijas bāzes kuģus un kodolzemūdenes.

Ķīnas pieeja cilvēktiesībām un starptautiskajiem likumiem izaicina vispārējās starptautisko līgumu un principu normas. Ķīnas ekonomiskā un militārā izaugsme rada riskus tādos sektoros kā telekomunikācijas, kosmoss, kibertelpa, dezinformācija un jaunās tehnoloģijas. Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma Ķīna ir veikusi virkni dezinformācijas kampaņu pret vairākām NATO sabiedrotajām valstīm. Ķīna turpina pārkāpt intelektuālā īpašuma tiesības, un tā ir bijusi avots vairākiem pret NATO valstīm vērstiem kiberuzbrukumiem, kas apdraud NATO dalībvalstu ilgtspēju un labklājību.

Tajā pašā laikā nevar nepieminēt Ķīnas izaugsmes efektu uz globālās ekonomikas izaugsmi. Ķīna vienlaikus ir gan konkurents, gan sadarbības partneris, taču to ir jāuztver ne tikai kā ekonomisku izaicinājumu, bet arī kā plaša spektra sistemātisku sāncensi. Ķīnas “viena ceļa, vienas jostas” iniciatīva 17+1 valsts un vairāku divpusēju vienošanos formātā liek pieņemt, ka sabiedrotie turpinās meklēt sadarbību ar Ķīnu, stiprinot ekonomiskās un tirdzniecības saites, kā arī meklēs kopīgus risinājumus tādos jautājumos kā klimata izmaiņas un bioloģiskā daudzveidība. Ķīnas faktors ir izšķirošs tādos projektos kā Ilgtermiņa attīstības mērķi (Sustainable Development Goals), kas mēģina samazināt oglekļa dioksīda emisijas atmosfērā.

Dalies ar šo ziņu