NATO robežu tuvumā turpina palielināties Krievijas militārā aktivitāte. Lai pārtvertu neidentificētus lidmašīnu lidojumus, šogad NATO lidmašīnas pacēlušās gaisā kopumā 400 reižu. Vairumā gadījumu nācies pārtvert tieši Krievijas militāro lidmašīnu pārvietošanos.
Saskaņā ar NATO apkopoto informāciju, Krievijas bruņoto spēku lidmašīnas nācies pārtvert 90% no visiem pērn veiktajiem pārtveršanas lidojumiem, jeb 350 reizes no kopumā 400 fiksētajiem gadījumiem.
Aliansē norāda, ka šāds nepieteikto Krievijas bruņoto spēku lidojumu skaita pieaugums, salīdzinot ar 2019. gada datiem vērtējams kā mērens. Tomēr vēl aizvien Krievijas militārās lidmašīnas bieži nepārraida retranslatora kodu, kas norāda to atrašanās vietu un augstumu, neiesniedz lidojuma plānu vai nesazinās ar gaisa satiksmes vadības dispečeriem, tādējādi radot potenciālu risku civilajiem aviolaineriem.
Eiropā ir 40 dažādi gaisa telpas novērošanas radari un ziņošanas stacijas. Tāpat nepārtrauktā ātrās gatavības dežūrā atrodas 60 iznīcinātāju lidmašīnu, kuras ir gatavas pacelties, lai sniegtu atbalstu lidaparātiem, kuri nonākuši pēkšņās grūtībās, vai pārtvertu lidmašīnas, kuras neievēro starptautiskos lidošanas noteikumus Alianses gaisa telpas tuvumā.
NATO vada gaisa telpas patrulēšanas misiju Baltijas valstīs kopš 2004. gada, kad Lietuva, Latvija un Igaunija tika uzņemtas aliansē. Tāpat NATO nodrošina gaisa telpas patrulēšanu sabiedrotajām valstīm Rietumbalkānos – Albānijai, Slovēnijai un Melnkalnei. Tāpat šobrīd rit sarunas par patrulēšanas misijas pagarināšanu Ziemeļmaķedonijā. Tāpat NATO sniegusi atbalstu Rumāinas un Bulgārijas, kā arī Islandes gaisa telpas patrulēšanā.