Latvija atbalsta NATO kopējo operāciju finansēšanu no organizācijas budžeta

NATO
Sargs.lv
NATO paplašinātās kaujas grupas Latvijā vadības maiņas ceremonija
Foto: Foto: vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Latvija ir ieinteresēta reformās, kas ļautu nākotnē kopējās NATO bloka operācijas finansēt no organizācijas budžeta, pat, ja tas nozīmētu, ka tādējādi augtu arī dalībvalstu iemaksas alianses budžetā, tā pēc šonedēļ notikušā NATO aizsardzības ministru tikšanās portālam “Sargs.lv” atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

A.Pabriks sacīja, ka sanāksmes ietvaros tikusi izskatīta NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvātā stratēģija “NATO 2030”, kas paredz reformēt arī organizācijas izdevumu finansēšanu, padarot izmaksas par kopējo drošību daudz taisnīgākas, kā arī vienmērīgāk izdalot to slogu starp dalībvalstīm.

Viens no piedāvātajiem reformu virzieniem paredz izlīdzināt un vajadzības gadījumā arī palielināt iemaksas alianses budžetā, lai no alianses kopējā budžeta daudz lielākā mērā tiktu apmaksātas tādas operācijas, kā piemēram, kaujas grupu izvietošana alianses Austrumu flanga valstīs, tostarp Baltijā, kā arī NATO gaisa patrulēšanas misijas.

 Šobrīd šos izdevumus sedz katra iesaistītā dalībvalsts, radot ievērojamu slogu tās nodokļu maksātājiem, taču nākotnē, palielinoties dalībvalstu iemaksām budžetā, šie izdevumi daudz lielākā mērā tiktu segti no alianses kases.

“NATO dalībvalstis saskaras ar jauna tipa izaicinājumiem, tostarp pastiprinātas moderno tehnoloģiju izmantošanas, dažādu draudu radīšanā. Lai to pārvarētu, nepieciešama daudz lielāka kooperācija un lielāki budžeti, lai mēs saglabātu aliansi kā spēcīgāko un varenāko spēku pasaulē,” sacīja A. Pabriks.

Ministrs atzina, ka Latvija atbalsta NATO ģenerālsekretāra piedāvāto risinājumu. Tas ļaušot daudz labāk plānot centralizētu alianses aizsardzību. Kā piebilda A. Pabriks, svarīgi, lai līdz ar iecerēm par jauno finansēšanas modeli tiktu pielāgoti arī alianses aizsardzības plāni.

Viņš arī apliecināja, ka līdzīgi, kā šobrīd Latvijā drošību garantē NATO karavīri no Dienvideiropas valstīm, arī Latvija ir gatava ieguldīt kopējā organizācijas dalībvalstu drošībā, vajadzības gadījumā nosūtot karavīrus uz citām NATO valstīm.

“Latvija piedalās visa tipa misijās. Mēs piedalāmies gan sauszemes, gan jūras, gan speciālo operāciju spēku uzdevumu izpildē. Daudzas NATO dalībvalstu armijas šobrīd aizstāv alianses dalībvalstu robežas Eiropas Austrumos un Ziemeļaustrumos. Arī mēs esam solidāri un esam gatavi savu iespēju robežās piedalīties drošības garantēšanā Eiropas Dienvidos, piemēram nosūtot rotas līmeņa vienību uz Kosovu,” atzina aizsardzības ministrs.

Viņš atzina, ka ieviešot jauno finansēšanas modeli, alianse kļūs tikai stiprāka.

“NATO gadījumā tas nozīmēs spēcīgākas militārās spējas un ātrāku spēju operatīvi un ātri izlemt,” viņš piebilda.

NATO ģenerālsekretāra piedāvātos uzlabojumus, kas ietverti stratēģijā “NATO 2030” plānots apspriest un apstiprināt šogad paredzētajā NATO dalībvalstu galotņu samitā Briselē.

Dalies ar šo ziņu