NATO amatpersonas sākušas vērtēt, kādu iespaidu uz alianses spēju militāra konflikta gadījumā ātri pārvietot karaspēku, varētu atstāt Ķīnas investīcijas galvenajos transportu mezglos visā Eiropā, ziņo aizsardzības nozares ziņu portāls “DefenseNews.com”
Galvenā problēma saistīta ar diviem atšķirīgiem virzieniem, kas ir daļa no “NATO 2030” reformu paketes, ko plānots apspriest gaidāmajā NATO valstu līderu samitā jūnijā Briselē.
Jau šobrīd NATO dalībvalstis veic pasākumus, pielāgotu savas valstis dažāda veida lieliem apdraudējumiem, turklāt ne tikai militāriem. Viens no šādiem apdraudējumiem varētu būt jauna veida nākotnes slimību pandēmija. Papildus šiem centieniem, alianses dalībvalstis cenšas atrast kopīgu pamatu tālākai stratēģijai, kas vērsta pret Ķīnu, kuras valdības stratēģija, apņēmīgi virzot savu globālo darba kārtību, izsaukusi neizpratni NATO valstu līderos, kuri līdz šim bija ieraduši visus draudus vērtēt no militārās prizmas.
“Man ir šaubas, vai tiešām skaidri saprotam, kur Ķīna mūs var ietekmēt,” domnīcas “Eiropas Politikas analīzes centrs” (CEPA) rīkotajā tiešsaistes diskusijā sacīja NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Jorgs Follmers (Jörg Vollmer).
“Defense News” atgādina, ka ģenerāļa J. Follmera vadītā pavēlniecība ir atbildīga par alianses ziemeļu un austrumu reģiona aizsardzību, tostarp, Krievijas atturēšanu.
Vašingtonā bāzētā CEPA nesen publicējusi visaptverošu pētījumu par alianses militāro mobilitāti. Viens no pētījuma autoru ieteikumiem ir NATO kopā ar Eiropas Savienību uzsākt visaptverošu transporta infrastruktūras izvērtējumu, identificējot vājās vietas un piešķirot līdzekļus nepieciešamajiem uzlabojumiem.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) pagājušajā mēnesī aicināja noteikt daudz skaidrākus un “izmērāmākus” noturības mērķus NATO dalībvalstu vidū. Tāpat vajadzīga ir arī ikgadēja pārskata sagatavošana par alianses kritiskās infrastruktūras un tehnoloģiju ievainojamību. Šo risku vidū jāparedz arī ievainojamība, ko rada ārvalstu īpašumtiesību ietekme.
Šīs idejas radās, kad J. Stoltenbergs februāra vidū NATO valstu valdībām nosūtīja dokumentu par to, kā viņš redz NATO 2030 reformu procesu. Dokuments, kuru alianses amatpersonas atteicās publiskot, krasi paplašinot noturības programmas darbības jomu.
Nav gan skaidrs, kādus pasākumus alianses amatpersonas jau veikušas, lai izprastu Ķīnas ietekmi uz kritiskajiem transportu mezgliem, īpaši ņemot vērā, ka J. Stoltenberga izstrādātais dokuments “NATO 2030” ir tikai kā sākumpunkts turpmākām debatēm.
CEPA rīkotajā diskusija izskanēja viedoklis, ka NATO analītiķi jau ir sākuši “kartēt” Ķīnas investīcijas Pekinas virzītajā “Vienas jostas un viena ceļa” iniciatīvā. Saskaņā ar amatpersonu teikto pārskatā iekļautas ostas, lidostas, transporta savienojumi un telekomunikācijas visā Eiroatlantijas zonā.
Šobrīd gan nav skaidrs, cik lielā mērā Ķīnai piederošā transporta infrastruktūru varētu tikt izmantota pretēji NATO interesēm.
Diskusijas laikā viens no CEPA pētījuma autoriem Džulians Lindlijs Frenčs (Julian Lindley-French) ieteica izstrādāt mehānismu, kas Eiropas valstu valdībām krīzes situācijā ļautu pārņemt privātīpašnieku aktīvus kritiskajā infrastruktūrā. “Tad ķīnieši nevarētu neko izdarīt, kā vien uzspridzināt šo infrastruktūru, ko viņi, protams, nedarītu,” teica Dž. Lindlijs Frenčs.