ASV ir noskaņota atjaunot ciešas attiecības ar saviem sabiedrotajiem, pirmkārt un galvenokārt ar NATO alianses dalībvalstīm. To, Briselē tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu (Jenss Stoltenberg) pirms šonedēļ plānotās divu dienu NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes, uzsvēra ASV Valsts sekretārs Antonijs Blinkens (Antony Blinken).
Piedaloties kopīgā “Facebook” diskusijā gan NATO ģenerālsekretārs J. Stoltenbergs, gan ASV valsts sekretārs atzina – pēdējie gadi aliansei bijuši izaicinājumiem pilni, ko raisīja iepriekšējā ASV prezidenta administrācijas atšķirīgā politika.
“Bieži vien mēs lietas cenšamies uztvert pašsaprotami. Pēdējais, ko būtu jādara, ir pieņemt domu, ka šī alianse ir un būs tāda kā tagad uz mūžīgiem laikiem. Dažkārt mēs visi aizmirstam, ka tā patiesībā ir apbrīnas vērta organizācija, kas spēja pie viena galda pulcēt 30 dažādas dalībvalstis, kuru kopējais iedzīvotāju skaits sasniedz vienu miljardu. Šī organizācija ir radīta uz brīvprātības principiem, balstīta demokrātijas un kopīgo brīvību pamatos, kas iestājas par starptautiskajos likumos balstītu pasaules kārtību,” atzina A. Blinkens.
Viņš atzina, ka NATO vēsturiski tika veidota kā mērķī balstīta organizācija, apņemoties tās dalībvalstīm aizstāvēt savas demokrātiskās vērtības, kas tiek pastāvīgi izaicinātas. Tālab ASV interesēs ir saglabāt NATO kā vienotu veselumu arī nākotnē.
A. Blinkens atzinīgi novērtēja NATO ģenerālsekretāra sagatavoto alianses atjaunotnes iniciatīvu “NATO 2030” .
“Mums ir daudz darba, lai pierādītu, ka šī alianse būs efektīva arī nākamajos 75 gadus tik pat, cik iepriekšējos 75 gados. Tālab svarīgi pielāgoties tai pasaulei, kāda būs nākotnē, necenšoties rīkoties kā to prasa nākotne, nevis diktē pagātne. Tādējādi J. Stoltenberga piedāvātais “NATO 2030” stratēģiskais koncepts ir pareizs,” viņš atzina.
ASV valsts sekretārs arī piebilda, ka ASV viena nevar stāties pretim globāliem mūsdienu pasaules izaicinājumiem, piemēram, klimata izmaiņām, kiberdraudiem vai autokrātisku valstu ietekmes pieaugumam. Tādējādi ASV ir gatava kopīgi risināt šos izaicinājumus kopā ar saviem sabiedrotajiem, lai veicinātu kolektīvo drošību
Arī J. Stoltenbergs atzina – alianses iekšienē pēdējo gadu laikā bijušas smagas diskusijas par NATO nākotni. Tomēr, kā uzsvēra ģenerālsekretārs, tās pierādījušas skaidru nepieciešamību pēc spēcīgām starptautiskajām organizācijām.
Kā piemēru J. Stoltenbergs minēja ASV rūpes par Ķīnas ietekmes pieaugumu, kas jau drīzumā kļūs par pasaules lielāko ekonomiku.
“Te nu būtu jāatceras, ka NATO valstis kopā veido 50% no pasaules kopprodukta un 50% no pasaules militārās varenības. Kopā mēs varam mobilizēt tehnoloģiskās spējas, lai cīnītos ar tām sekām, ko rada Ķīnas ietekmes pieaugums,” viņš sacīja.
Kā atzina amatpersonas, pašlaik būtiskākie ir Krievijas un Ķīnas radītie izaicinājumi.
“Mums ir jāstiprina ne tikai militārās spējas, bet arī valstu noturība. Ja mēs stāsimies pretim šīm grūtībām kopā, tad mēs varēsim risināt gan Krievijas agresīvās rīcības problēmas, gan Ķīnas ietekmes pieaugumu. Tieši tas ir NATO uzdevums,” teica ģenerālsekretārs.
Savukārt A. Blinkens atzina, ka attiecībās ar Krieviju jāturpina alianses divvirzienu politika.
“Kad jautājums nonāk līdz Krievijai, mums ir jābūt gataviem “iet un reizē arī šaut”. Mēs ar Krieviju esam gatavi strādāt pie tādiem jautājumiem, kā stratēģiskā stabilitāte, ko demonstrā “NEW Start” līguma pagarinājums. Tomēr mēs stingri iestāsimies pret jebkuriem Krievijas agresijas aktiem, kas apdraud mūsu aliansi. Mēs arī panāksim, ka NATO fokusējas uz tiem izaicinājumiem, ko šobrīd met Ķīnas ietekmes pieaugums un šīs valsts pretestība starptautiskajos likumos balstītajai pasaules kārtībai,” uzsvēra A. Blinkens.