NATO ārlietu ministri apspriedīs alianses reformas, attiecības ar Krieviju un klātbūtni Afganistānā

NATO
Sargs.lv/NATO.int/LETA/DPA
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs
Foto: Foto: NATO.int

NATO dalībvalstu ārlietu ministri otrdien pirmo reizi pēc vairāk nekā gadu ilga pārtraukuma klātienē tiekas Briselē, lai, gatavojoties paredzētajam samitam, apspriestu priekšlikumus par alianses reformām.

Pirmo reizi NATO ministru sanāksmi apmeklēs arī jaunais ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš devies Eiropas vizītē, cenšoties atkal uzlabot transatlantiskās attiecības, kuras cietušas iepriekšējā Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa laikā.

Covid-19 pandēmijas dēļ NATO dalībvalstu ārlietu ministri klātienē nav tikušies kopš 2019.gada novembra.

Kā pirms sanāksmes norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, sabiedrotie pārrunās ģenerālsekretāra iepriekš prezentēto iniciatīvu NATO 2030 alianses tālākajai attīstībai, ko paredzēts apspriest šogad paredzētajā NATO samitā Briselē.

“Mums jāsaglabā ambīcijas veidot spēcīgāku aliansi, kas būs darbotiesspējīga arī nākotnē, jo mēs aizvien dzīvojam daudz bīstamākā pasaulē, kurā izaicinājumi nepazīst valstu robežas,” atzina J. Stoltenbergs.

Gaidāms, ka sanāksmē turpināsies NATO ārlietu ministru konsultācijas par spēku tālāko klātbūtni Afganistānā un tās miera procesa nākotni. Tomēr galīgā lēmuma pieņemšana šajā jautājumā nav paredzēta, jo visi gaida, kādu lēmumu tuvāko nedēļu laikā pieņems ASV prezidents Džo Baidens.

“Mēs atbalstam centienus nest jaunu enerģiju šajā miera procesā Tas visām miera procesā iesaistītajām pusēm pieprasa vardarbības līmeņa samazināšanu, lai turpinātu sarunas cerīgā gaisotnē. Tāpat miera procesam nepieciešama konstruktīva starptautiskās sabiedrības un reģionālo aktoru iesaiste,” uzsvēra J. Stoltenbergs.

Tāpat ministri izvērtēs NATO pieeju Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionam, apspriežot priekšlikumus par tālākajiem alianses soļiem, lai vairotu stabilitāti šajos reģionos.

Sanāksme turpināsies arī Trešdien, kad NATO ārlietu ministriem pievienosies partneri no Zviedrijas, Somijas, kā arī Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borrels, lai pārrunātu attiecības ar Krieviju.

“Krievijas vadība pašu mājās turpina apspiest miermīlīgos disidentus, kā arī turpina izrādīt agresīvu uzvedību ārpus tās robežām, kas ietver gan kiberuzbrukumu, gan mēģinājumus iejaukties citu valstu vēlēšanās, kā arī mazināt demokrātijas nozīmi. Kā alianse mēs paliekam uzticīga divvirzienu pieejai attiecībās ar Krieviju. Tā paredz stingrus Krievijas atturēšanas un aizsardzības pasākumus, kā arī atvērtību jēgpilnam dialogam, kurā būtu iespējams apspriest tādās problēmas, kā, piemēram, ieroču kontroli,“ atzina NATO ģenerālsekretārs.

NATO ārlietu ministru tikšanās ir viens no soļiem, kas nepieciešams, lai sabiedrotie sagatavotos šogad paredzētajam NATO dalībvalstu galotņu samitam, kas paredzēts Briselē.

Dalies ar šo ziņu