Man ir fantastiska pieredze, redzot, cik operatīvi Latvijā tika izveidota divīzijas štāba infrastruktūra un cik efektīva ir sadarbība ar Latvijas aizsardzības nozari un bruņotajiem spēkiem, tā savā pirmajā intervijā “Sargs.lv” saka Ādažu bāzē izvietotās Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” (DNDZ) komandieris Dānijas bruņoto spēku ģenerālmajors Flemings Matiasens (Flemming Mathiasen). Tikko noslēgušās arī DNDZ štāba pirmās vērienīgās mācības “Knight Lavard 21”, pārbaudot un trenējot komandvadības elementus un procedūru savietojamību kaujas apstākļos starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, divīzijas štābu un sabiedroto valstīm. Turklāt daudz paveikts attālinātā formātā Covid-19 ierobežojumu dēļ.
Kā stāsta divīzijas “Ziemeļi” komandieris ģenerālmajors F. Matiasens, mācības, kurās kopā bija iesaistīti ap 1200 cilvēku, izdevies noorganizēt ļoti veiksmīgi pat Covid-19 pandēmijas apstākļos, jo bijis ļoti strikts protokols. Viņš stāsta – arī reālā kaujas situācijā viņam brigādes būtu jākomandē no attāluma, tāpēc šis uzdevums bijis labs treniņš.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka no 14. līdz 28. aprīlim notika pirmās šāda līmeņa divīzijas štāba “Ziemeļi” militārās mācības “Knight Lavard 21”, lai pārbaudītu un pilnveidotu NBS savietojamību ar štābu un sabiedroto valstīm. Tajās Latvijas Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde Daudznacionālās divīzijas štāba “Ziemeļi” vadībā kopā ar Igaunijas Sauszemes spēku 1. un 2. kājnieku brigādēm, Lietuvas Sauszemes spēku Motorizēto kājnieku brigādi, Dānijas 1. kājnieku brigādi, kā arī Latvijā un Igaunijā izvietotajām NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupām trenēja un pārbaudīja komandvadības elementus un procedūru savietojamību kaujas apstākļos.
Lielākais izaicinājums – Covid-19 ierobežojumu dēļ mācības daļēji notikušas attālināti virtuālajā vidē. Ik dienu mācību sagatavošanas un norises laikā gan Ādažu bāzes teritorijā, gan vienību lokācijas vietās poligonā neatsveramu atbalstu sniedza Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” Vadības atbalsta bataljona karavīri. Bez viņu praktiskā atbalsta un ieguldījuma šīs mācības tik sekmīgi nebūtu noslēgušās.
Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” komandiera vietnieks Latvijas bruņoto spēku virsnieks brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš, kurš šajās mācībās bijis galvenais vērtētāju grupas vadītājs , atzīst – mācības izdevies noorganizēt efektīvi.
“Mums bija iespēja pārbaudīt, kā operēt un darboties attālināti, visu organizējot un komunicējot virtuālajā vidē. Mācībās piedalījās arī dāņu brigāde, kuras štābs atrodas Dānijā vairāk nekā 1000 km attālumā no mums, kā arī kājnieku brigādes no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas Sauszemes spēkiem. Esam identificējuši vairākas lietas, ko turpmāk vajadzētu uzlabot, taču kopumā mācības, kurās virtuāli piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku vienlaikus, pierādīja, ka tehnoloģiju sniegtās iespējas būs svarīgas arī nākotnē,” saka brigādes ģenerālis A. Ozoliņš. Mācību laikā būtiska bijusi sadarbība starp vienībām, rodot pareizāko risinājumu jebkurai taktiskajai situācijai.
Izdevies arī sasniegt pirms mācībām izvirzītos mērķus, ņemot vērā pilnīgo atkarību no tehnoloģijām un citiem ierobežojošajiem faktoriem. “Šeit bija atsūtīta vesela mediķu grupa, kura mūs katru otro dienu testēja uz Covid-19 ar eksprestestiem. Tas bija svarīgi, lai nepieļautu karavīru saslimšanu ar šo vīrusu,” viņš saka.
Skaidrojot Latvijas lomu daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” struktūrā, komandiera vietnieks uzsver – Latvijas kā uzņemošās valsts apņemšanās ir milzīgs darbs gan Aizsardzības ministrijai, gan NBS Apvienotajam štābam, gan Ādažu bāzē esošajam 3. Reģionālajam nodrošinājuma centram. Štāba infrastruktūra ir gandrīz gatava, lai tas varētu pilnvērtīgi funkcionēt un attīstīties. Tas pats attiecoties arī uz operacionālo gatavību. “Sargs.lv” jau rakstīja – arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, šī gada 11. martā tiekoties ar štāba “Ziemeļi” vadību, atzina – divīzijas štābs jau izstrādājis operacionālo procedūru kopumu, tādējādi sasniedzot spēju nepieciešamības gadījumā aizsargāt Latviju.
Latvija divīzijas štāba darbībai nodrošina virsniekus un administratīvo personālu štāba uzdevumu veikšanai, kā arī nepieciešamo infrastruktūru Ādažu bāzē.
Tikmēr daudznacionālā divīzijas štāba komandieris ģenerālmajors F. Matiasens atzīst – rit jau trešais gads, kopš viņš pilda divīzijas komandiera pienākumus un uzturas Latvijā. Viņš novērojis, ka Latvijas sabiedrība un institūcijas bijušas ļoti pretimnākošas un atbalstošas it visā.
Jau ziņots, ka 2019. gada 8. martā Ādažu bāzē tika atklāts daudznacionālais divīzijas štāba “Ziemeļi” Austrumu elements, , bet otrs komandvadības centrs un štāba elements atrodas Slagelses pilsētā Dānijā (štāba elements “Rietumi”). Saprašanās memorands par štāba darbības pamatprincipiem starp Latvijas aizsardzības ministru Arti Pabriku, Dānijas aizsardzības ministri Trīni Bramsenu (Trine Bramsen) un tā brīža Igaunijas aizsardzības ministru Jiri Luiku (Jüri Luik) tika parakstīts 2020. gada 13. februārī Briselē.
Daudznacionālās divīzijas štābs “Ziemeļi” šobrīd darbojas kā Latvijas, Igaunijas un Dānijas veidots starptautisks militārs formējums, kurā minētās valstis ir uzņēmušās ietvarvalstu lomu. Tā paredz lielāku šo valstu ieguldījumu štāba izveidē, darbībā un piešķir arī plašākas lemtspējas par štāba darbību un attīstību.
Štābs izveidots ar mērķi uzlabot Baltijas valstu aizsardzību un stiprināt NATO kolektīvo atturēšanu un aizsardzību, nodrošinot komandvadības elementu Baltijas reģionā.
Štāba uzdevumi ir aizsardzības plānošana, militāro mācību un aktivitāšu organizēšana un īstenošana, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus.
Divīzijas štāba izveide Latvijā apliecina Latvijas un abu sabiedroto – Igaunijas un Dānijas ieguldījumu valsts aizsardzības stiprināšanā, vienlaikus demonstrējot vēlmi un spēju arvien vairāk iesaistīties kolektīvās aizsardzības stiprināšanā un militāri efektīvu reģionālu risinājumu veidošanā, kas ilgtermiņā palielina NATO gatavību un spēju aizsargāt savas dalībvalstis.
