Stoltenbergs: Jaunajiem izaicinājumiem stāties pretī varam tikai kopā

NATO
Sargs.lv/NATO.int
bilde
Foto: Foto: REUTERS/Scanpix

NATO ir ne tikai militāra, bet arī politiska alianse. Svarīga ir arī mūsu politiskā vienotība, tā savā ievadrunā pirms gaidāmā NATO samita Briselē sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Ģenerālsekretārs runā iezīmēja aktuālos izaicinājumus, kas definēti “NATO 2030” attīstības plānā, tostarp klimata pārmaiņu ietekme uz transatlantisko drošību, nepieciešamība dalībvalstīm palielināt aizsardzības budžetu, kā arī autoritatīvu režīmu ietekme uz kopējo drošību, īpaši uzsverot Krievijas un Ķīnas rīcību.

NATO ģenerālsekretārs iezīmēja, ka globālā drošības vide ir sarežģītāka nekā jebkad agrāk un ka NATO dalībvalstīm jābūt vienotām, lai stātos pretī jauniem izaicinājumiem. Viņš norādīja, ka Krievija turpina būt agresīva, savelkot militāros spēkus no Arktikas līdz Āfrikai un izdara spiedienu uz kaimiņvalstīm, kā arī Ķīna turpina nostiprināt savu globālo pozīciju.

“NATO neredz Ķīnu kā ienaidnieku, pastāv iespējas sadarbībai ar Pekinu tādos jautājumos kā tirdzniecība, klimata pārmaiņas un ieroču kontrole,” sacīja Stoltenbergs, tomēr turpinot, ka Pekinas vērtības nevar salīdzināt ar NATO uzskatiem. Viņš uzsvēra Ķīnas augošo ietekmi un plānus militārajā attīstībā un norādīja, ka NATO jāspēj pielāgoties šim izaicinājumam.

“Mums ir jārunā ar Krieviju, mums ir jāuzlabo attiecības ar Krieviju, jo tā ir mūsu kaimiņvalsts,” sacīja Stoltenbergs. “Pat, ja nedomājam, ka šobrīd ir iespējams uzlabot attiecības ar Krieviju, mums ir jāmēģina.”

Ņemot vērā pēdējā laikā pieredzētos Krievijas kiberuzbrukumus ASV kritiskajām infrastruktūras sistēmām, Stoltenbergs pauda, ka NATO pēdējo gadu laikā stiprinājusi spējas kiberdrošības nozarē, kā arī definējusi, ka kiberuzbrukums var tikt interpretēts Vašingtonas līguma 5.panta kontekstā.

“Labākā aizsardzība pret dezinformāciju ir brīva, neatkarīga žurnālistika,” sacīja Stoltenbergs, komentējot Baltkrievijā notikušo “Ryanair” lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu un neatkarīgā žurnālista Romāna Protaseviča un viņa draudzenes Sofijas Sapegas aizturēšanu. Viņš norādīja, ka NATO pieprasa abus nekavējoties atbrīvot un nosoda šādu rīcību, kas pārkāpj starptautiskās tiesības.

Ģenerālsekretārs pauda, ka visi Eiropas sabiedrotie un Kanāda turpina palielināt aizsardzības budžetus, kam ir milzīga loma tālākajā attīstībā, tostarp jaunu un modernu tehnoloģiju izstrādē. Lai arī Stoltenbergs pozitīvi vērtēja NATO sadarbību ar Eiropas Savienību, viņš uzsvēra, ka ES nevar aizstāvēt Eiropu un aizvietot NATO kā drošības garantu.

Stoltenbergs uzsvēra, ka, lai arī visas NATO valstis nekad nespēs vienbalsīgi vienoties par visiem jautājumiem, ir svarīgi, ka dalībvalstis spēj vienoties par svarīgākajām problēmām, piemēram, stingrā nostājā pret autoritatīviem režīmiem.

Lai stiprinātu aliansi, nepieciešams ieguldīt inovācijās, tādēļ NATO gatavojas transatlantiska aizsardzības inovāciju projekta uzsākšanai, lai veicinātu tehnoloģiju izstrādi un apmaiņu dalībvalstu starpā un stiprinātu kopējās aizsardzības spējas.

Dalies ar šo ziņu