Šis NATO samits iezīmēs jaunu NATO perspektīvu, gan pieņemot jauno stratēģiju turpmākajiem desmit gadiem “NATO 2030”, gan uzsverot un stiprinot transatlantiskās saites nozīmību. Taču galvenais ģeopolitiskais un militārais izaicinājums joprojām saglabājas Krievija. Tā, ierodoties NATO samitā, žurnālistiem sacīja Latvijas prezidents Egils Levits.
Viņš norāda, ka šī ir pirmā reize, kad ASV jaunais prezidents Džo Baidens šajā amatā viesojas Eiropā, tāpēc NATO samita laikā liela uzmanība tiks pievērsta tieši Eiropas un ASV attiecību stiprināšanai. Viņaprāt, šīs attiecības tagad kļūs “atmosfēriski” labākas un sadarbība starp partneriem tiks stiprināta daudzās jomās – tehnoloģiju, militārajā un politiskajā.
E. Levits atzīst, ka līdzšinējās NATO aktivitātes apliecinājušas, ka alianse ir aktīva un gatava stāties pretī jauniem izaicinājumiem. Ne velti tā ir visveiksmīgākā militārā alianse vēsturē, un tādai tai arī jāpaliek.
Arī Igaunijas premjere Kaja Kallasa žurnālistiem atzina, ka Krievija šobrīd ir viens no lielākajiem draudiem Baltijas valstīm un arī NATO kopumā, par ko liecina gan vēstures notikumi, gan mūsdienu Krievijas militārās aktivitātes un pastiprinātā bruņošanās.
“Mana māte tika izsūtīta uz Sibīriju, kad viņai bija seši mēneši. Mēs to nekad neaizmirsīsim, taču apzināmies, ka brīvība ir kaut kas tāds, kas jāsargā, neuztveram to kā pašu par sevi saprotamu. Tāpēc NATO atbalsts un vienotība Igaunijai ir ļoti svarīga,” viņa saka.
Jau ziņots, ka 14. jūnijā Beļģijas galvaspilsētā Briselē notiek NATO valstu galotņu samits. Starp izskatāmajiem jautājumiem ir NATO jaunās stratēģijas “NATO 2030” apstiprināšana, Krievijas un Ķīnas radīto izaicinājumu izvērtējums, bruņojuma kontroles un klimata pārmaiņu jautājumi, kā arī citi NATO dalībvalstu drošībai svarīgi temati.