NATO kuluāros apsver iespēju vairs neizvietot sauszemes kodolraķetes Eiropā

NATO
Sargs.lv/Defense News
Krievijas no sauszemes palatformas palaižamā spārnotā raķete SSC-8/9M729
Foto: Foto: REUTERS/ Scanpix

NATO sabiedrotie gatavojas oficiāli vienoties pārtraukt sauszemes kodolraķešu izvietošanu Eiropā, ziņo portāls “Defense News”. Šāds punkts esot iekļauts arī NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga iepriekš sagatavotajā komunikē, ko alianses vadītāji varētu izplatīt pēc NATO Briseles samita noslēguma, vēsta ASV aizsardzības nozares medijs “Defense News”.

Šāds potenciālais solis tiek uzskatīts par iespējamu veidu, kā mazināt spriedzi ar Maskavu un iesākt sarunas par ieroču kontroli pirms gaidāmā ASV un Krievijas prezidentu samita.

Diskusijas par šo tematu NATO notiek laikā, kad Krievijas plašsaziņas līdzekļos ziņots, ka Maskava grasās piedāvāt vienošanos par tuva un vidēja rādiusa darbības sauszemes raķešu izvietošanas liegumu.

Paziņojumā NATO pārstāve Oana Langesku sacīja, ka Krievijas piedāvājums sauszemes kodolraķešu izvietošanas pārtraukšanai nav uzticams, jo Krievija ir izvietojusi “SSC-8” raķetes, pārkāpjot 1987. gada vienošanos par vidējas darbības rādiusa kodolraķešu ierobežošanu. 

“Realitāte ir tāda, ka Krievija jau ir izvietojusi “SSC-8”, kas noveda pie ieroču kontroles līguma iznīcināšanas,” sacīja O. Langesku. “Ja vien Krievija nav iznīcinājusi “SSC-8”, šis nav īsts piedāvājums. Eiropā nav izvietotas jaunas ASV kodolieroču nesējraķetes, taču Krievija tādas ir izvietojusi. NATO joprojām turpina savu apņemšanos, kas vērsta attiecībā uz atbruņošanos, kodolieroču kontroli un to tālāku neizplatīšanu.”

O. Langesku skaidroja – šāda nostāja aliansei bijusi ilgstoši. Arī NATO ģenerālsekretārs J. Stoltenbergs šo gadu laikā ir atkārtoti uzsvēris, ka “sabiedrotie nesekos Krievijas piemēram raķešu izvietošanā, norādot, ka sabiedrotajiem nav nodoma Eiropā izvietot jaunas no sauszemes palaižamās kodolraķetes .”

Pēc tam, kad Donalda Trampa administrācija un NATO 2019. gadā noraidīja Krievijas piedāvājumu par jaunu vienošanos, Francijas prezidents Emanuels Makrons mudināja pārskatīt vienošanos un tās ieguvumus.

Džo Baidens, kura piekrišana ir nepieciešama, lai pārtrauktu raķešu izvietošanu Eiropā, visticamāk, izpelnīsies atzinību no ieroču kontroles aizstāvjiem, bet asu reakciju no kodolieroču aizstāvjiem gadījumā, ja šāds lēmums tomēr tiks pieņemts.

Hudsona institūta vecākais pētnieks Tims Morisons, kurš ASV prezidenta Donalda Trampa pilnvaru laikā pārraudzīja kodolieroču portfeli, sacīja, ka iepriekšējā ASV prezidenta administrācija jau noraidīja Krievijas piedāvājumu, uzskatot šo valsti par negodīgu partneri ieroču kontrolē. Morisons uzskata, ka, upurējot iespēju izvietot ieročus Eiropā, ASV zaudētu pārsvaru gaidāmajā samitā ar Krieviju.

“Kāpēc lai mēs atteiktos no iespējas izvietot savus ieročus, kas mums varētu būt nepieciešami nākotnē, lai reaģētu uz iespējamu Krievijas agresiju?” vaicāja Morisons.

Maskava un Vašingtona 2019.gadā izstājās no 1987. gadā parakstītā Tuvā un vidējā rādiusa kodolieroču neizplatīšanas līguma. Vašingtona apsūdzēja Kremli sistemātiskā līguma pārkāpšanā, turpinot izstrādāt un izvietot Krievijai piederošajā Eiropas teritorijā tuvā un vidējā darbības rādiusa kodolspējīgās raķetes.

Dalies ar šo ziņu