NATO rūpīgi seko līdzi Baltkrievijas hibrīdaktivitātēm, kas vērstas pret alianses dalībvalsti Lietuvu, jo tās ir vērtējamas kopsakarībā ar nākamajā mēnesī plānotajām Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām “Zapad 2021”, vēsta ASV aizsardzības nozares medijs “Defence News”.
Sociālās saziņas vietnes “Twitter” ierakstā NATO ģenerālsekretārs raksta, ka situāciju saistībā ar “migrācijas spiedienu”, viņš pārspriedis ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu.
“NATO uzmanīgi seko līdzi situācijai un vērtē, kā alianse var palīdzēt mūsu sabiedrotajai Lietuvai nodrošināt reģiona drošību un stabilitāti,” savā “Twitter” ierakstā norāda J. Stoltenbergs.
“Defence News” uzsver, ka Lietuvas amatpersonas un Rietumvalstu analītiķi nedēļām ilgi brīdinājuši, ka Baltkrievijas režīms acīmredzami koordinē migrantu plūsmu, veicinot nelegālu robežšķērsošanu un iepludinot Eiropas Savienībā robežpārkāpējus no Irākas, Irānas un Sīrijas.
Pēc analītiķu vērtējuma, pašreizējā migrācijas krīzes eskalācija jāskata kopainā ar Baltkrievijas un Krievijas Rietumu teritorijās gaidāmajām mācībām “Zapad 2021”. To aktīvā fāze norisināsies no 10. septembra līdz 16. septembrim. Situācija uz Lietuvas – Baltkrievijas robežas var radīt potenciāli nedrošu situāciju, ņemot vērā, ka kopumā mācībās piedalīsies vairāk nekā 12 tūkstošu karavīru, tostarp 2500 Krievijas militārpersonu.
Tikmēr Krievija turpina apgalvot, ka šīs mācības nerada apdraudējumus NATO vai Eiropas valstīm. Savukārt Baltkrievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Viktors Gulevičs intervijā Krievijas valdības ziņu aģentūrai TASS norādīja, ka mācību scenārija pamatā ir “krīzes situācija, kas eskalējas konfliktā, kuru izraisījis ārēji atbalstītu nelikumīgu bruņoto bandu, separātistu un starptautisko teroristu organizāciju iebrukums.”
Tikmēr Rietumvalstu analītiķi bažījas par nepubliskotajām mācību scenārija detaļām.
“Vislielākās bažas cilvēkiem Lietuvā, Igaunijā, Polijā un arī man rada fakts, ka saistībā ar šīm mācībām vērojams atklātības trūkums,” norādīja bijušais ASV Armijas komandieris Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžs.
Viņš uzsvēra, ka pirms dažiem mēnešiem Krievija, noslēdzot mācības pie Ukrainas robežām, atstāja ievērojamus ekipējuma, ieroču un kaujas tehnikas krājumus. Pēc B. Hodža vērtējuma, mācību aizsegā šie krājumi pēkšņi varētu tikt aktivizēti, radot tāda līmeņa militāro neskaidrību, kādu NATO amatpersonas vēlētos novērst.
“Lietuva patlaban ir priekšpostenis tām hibrīdaktivitātēm, kurās galvenais jautājums ir šāds - kas no tā visa ir un kas no nav saistīts ar mācībām “Zapad”, atzina Merilendas universitātes pētniece Egle Mirauskaite.
Saskaņā ar aģentūras TASS publicēto Krievijas bruņoto spēku informāciju, vingrinājumā “Zapad 2021” tiks iesaistītas aptuveni 140 tanki, 110 artilērijas ieroči un reaktīvās zalvju guns sistēmas, kā arī 30 helikopteri un lidmašīnas.
