NATO Ziemeļatlantijas padome vienojusies nosūtīt papildus transporta lidmašīnas uz Kabulu, lai no tās evakuētu ne tikai tur vēl esošo NATO un partnervalstu personālu, bet arī afgāņus, kuri iepriekš aktīvi sadarbojušies ar aliansi un varētu būt par mērķi iespējamai grupējuma “Taliban” atriebībai pēc valsts krišanas tā rokās. Tā pēc notikušās NATO Ziemaļatlantijas padomes sēdes, kura sasaukta pēc Afganistānas bruņoto spēku sabrukuma un “Taliban” straujās varas pārņemšanas, otrdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs pauda sarūgtinājumu par situācijas attīstību Afganistānā un atzina, ka tā ir ārkārtīgi smaga un neparedzama.
Pašlaik Afganistānā aizvien ir 800 alianses civilo darbinieku, kuri, neraugoties uz kritisko situāciju turpina pildīt savus darba pienākumus, nodrošinot gaisa transporta vadību, degvielas apgādi un komunikāciju iekārtu funkcionēšanu.
J. Stoltenbergs atzina, ka Afganistānā turpina darboties arī NATO diplomātiskā misija, lai nodrošinātu drošu cilvēku evakuāciju, tostarp to afgāņu evakuāciju, kuri iepriekš sadarbojušies ar aliansi.
NATO ģenerālsekretārs arī vērsās pie varu pārņēmušajiem grupējuma “Taliban” pārstāvjiem, pierasot tiem nodrošināt iespējas pamest valsti tiem cilvēkiem, kuri to vēlas. Lai to paveiktu, Alianses ģenerālsekretārs pieprasīja grupējumam atvērt pieeju lidostai, aicināja īstenot mierīgu varas pārņemšanu un tādas valdības izveidi, kura iekļautu visas sabiedrības grupas, kā arī nodrošināt, lai valstī netiktu ieviestas atriebības akcijas pret cilvēkiem, kuri sadarbojās ar Rietumvalstu atbalstīto Afganistānas valdību un ārvalstu spēkiem.
“Tā valdība, kura nerespektē visu afgāņu fundamentālās cilvēktiesības, bet nodrošina savu varu ar teroru, riskē nonākt starptautiskā izolācijā,” viņš brīdināja.
NATO ģenerālsekretārs arī atgādināja, ka alianses mērķis nekad nav bijis palikt šajā valstī uz mūžīgiem laikiem. Tā pastāvīgi plānojusi sava kontingenta samazināšanu, kam bija jānoslēdzas ar pilnīgu karaspēka izvešanu, pamazām nododot varu afgāņu rokās. Tiesa ātrums ar kādu sabruka gan Afganistānas valdība, gan bruņotie spēki, nebija iepriekš prognozēts.
NATO ģenerālsekretārs gan atzina – alianses militārie mērķi Afganistānā ir sasniegti. Par iemeslu NATO iebrukumam kalpoja 2001. gada Afganistānā bāzētā teroristu grupējuma “alQueda” uzbrukums ASV pilsētām. Tomēr pēdējo divu desmitgadu laikā sabiedroto teritorijās izdevies novērst uzbrukumus, kuri tiktu rīkoti no Afganistānas.
Vienlaikus NATO ģenerālsekretārs atzina– pieredze Afganistānā būs jāanalizē.
NATO ģenerālsekretārs gan pauda cerību, ka pašā Afganistānā aizvadīto 20 gadu laikā izaugusi jauna cilvēku paaudze, kurai bija nodrošināta piekļuve izglītībai, dalība politiskajos procesos, iespēja nodarboties ar biznesu un gūt piekļuvi dažādiem medijiem.
“To visu nevar vienkārši pagriezt atpakaļ. Šodienas Afganistāna ir krietni atšķirīgāka par to, kāda tā bija 2001. gadā,” viņš sacīja.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka pēc ASV un NATO sabiedroto karaspēka izvešanas no Afganistānas, grupējums “Taliban” uzsāka ofensīvu, pārņemot savā kontrolē visu valsts teritoriju.
