19. augustā NATO Militārā komiteja sasauca īpašu sanāksmi ar NATO ilggadējās starptautiskās operācijas Afganistānā “Resolute Support” partnervalstīm, lai apspriestu pašreizējo situāciju Afganistānā un lemtu par turpmāko kopīgo atbalsta pasākumu koordināciju, ziņo NATO oficiālā ziņu vietne.
Šajā ārkārtas sanāksmē NATO militārie pārstāvji tikās ar kolēģiem no tādām partnervalstīm kā Armēnijas, Austrālijas, Austrijas, Azerbaidžānas, Bosnijas un Hercegovinas, Somijas, Gruzijas, Mongolijas, Jaunzēlandes, Zviedrijas un Ukrainas lai pārrunātu pašreizējo situāciju Afganistānā, turpmāko kopīgo atbalsta pasākumu koordināciju un ar NATO saistītā personāla evakuāciju no Afganistānas.
Jau ziņots, ka kopš talibu nākšanas pie varas NATO un tās sabiedrotie nepārtraukti gādā, lai uzturētu operācijas Kabulas starptautiskajā lidostā un ļautu droši evakuēt NATO, tās sabiedroto un partnervalstu darbiniekus. Tikmēr Ārlietu ministru ārkārtas sanāksme ir sasaukta piektdien, 20. augustā.
Pēc partnervalstu tikšanās NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers sociālajos medijos arī ievietojis video, kurā viņš Militārās komitejas vārdā uzrunā visus sabiedroto un partnervalstu karavīrus, kas dienējuši NATO starptautiskajās operācijās Afganistānā.
“Afganistānas drošības spēku un valdības sabrukuma ātrums ir radījis asas debates mūsu bruņotajos spēkos un sabiedrībā. [..] Daudzi jautā – vai tas bija tā vērts? Vai mūsu centieni bija veltīgi? Atbildes uz šiem jautājumiem ir dziļi personiskas. Bet NATO Militārās komitejas vārdā vēlos jums visiem teikt, ka cīņa par to, kam ticat, nekad nav veltīga. Darot to, ko jūsu demokrātiskās valdības jums ir lūgušas…Un mūsu konstitūcijās noteiktās lomas pildīšana… nekad nav veltīga. Afganistānā kopumā dienējušo apmēram miljons mūsu vīriešu un sieviešu, atstājot savus tuviniekus, lai palīdzētu veidot labāku nākotni tur esošajiem cilvēkiem. [..] Bet šis process var un arī ir novedis pie rētām – fiziskām un garīgām. Ir ģimenes, kuras piedzīvojušas milzīgus zaudējumus. Tiem, kuriem nepieciešams, lūdzu, sazinieties ar draugiem vai veterānu organizācijām, lai saņemtu nepieciešamo un ļoti pelnīto palīdzību. Es jums visiem saku: Jūsu dienests Afganistānā ir neatgriezeniski mainījis valsti, tāpat kā tas ir neatgriezeniski mainījis jūs. Individuālos upurus, ko esat ziedojuši, nekad nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamiem. Paldies!”