NATO attiecības ar Krieviju ir sasniegušas visu laiku zemāko līmeni, kāds fiksēts pēc Aukstā kara. Tam par iemeslu ir pret NATO dalībvalstīm vērstais Krievijas ļaunprātīgo darbību skaita pieaugums, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, vēsta “Stars and Stripes”.
Ar šādiem paziņojumiem NATO ģenerālsekretārs nācis klajā pēc tam, kad alianse atņēma akreditāciju astoņiem Krievijas diplomātiem, kuri patiesībā izrādījušies Krievijas izlūkdienestu aģenti, kuri veikuši tiem uzticētos uzdevumus NATO štābā Briselē.
Līdz ar šo lēmumu Krievijas diplomātiskās misijas personāls NATO samazināts no 20 līdz 10 cilvēkiem.
Stoltenbergs skaidroja, ka diplomātu izraidīšana ir balstīta uz izlūkdienestu ilgstoši vāktiem datu datu analīzi un nav saistīta ar kādu konkrētu gadījumu.
“Mēs jau ilgāku laiku redzam pret mums vērsto Krievijas ļaunprātīgo darbību skaita pieaugumu,” teica J. Stoltenbergs, piebilstot, ka tieši Krievijas destruktīvās rīcības dēļ abu pušu attiecības noslīdējušas līdz iespējami zemākajam punktam.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un tam sekojošās nelikumīgās Krimas pussalas aneksijas 2014. gadā, NATO attiecības ar Krieviju tika būtiski ierobežotas, tāpēc arī NATO – Krievijas padome, kas bija galvenā platforma pušu sarunām, jau ilgāku laiku ir neaktīva.
Tāpat par Krievijas agresīvo rīcību pastāvīgi sūdzas aliansē ietilpstošās dalībvalstis.
Krievijas kaujas lidmašīnas regulāri veic bīstamus pārlidojumus pār NATO karakuģiem. Tāpat tās veikušas bīstamus manevrus līdzās ASV kaujas lidmašīnām, kuras atradušās starptautiskajā gaisa telpā. NATO dalībvalstis vairākkārt apsūdzējušas Krieviju kiberuzbrukumu un dezinformācijas kampaņu vēršanā pret Rietumvalstīm, lai ietekmētu tajās notiekošās vēlēšanas.
