Latvija plāno parakstīt memorandu par daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu.
Lai sekmētu NATO centienus un stiprinātu Baltijas valstu drošību, 2018.gadā Latvija, Igaunija un Dānija sāka sarunas par divīzijas līmeņa štāba izveidi.
Štābs darbojas kā Latvijas, Igaunijas un Dānijas veidots starptautisks militārs formējums. Latvija, Igaunija un Dānija tajā ir uzņēmušās "ietvarvalstu" lomu, kas paredz lielāku šo valstu ieguldījumu štāba izveidē, darbībā un piešķir arī plašākas lemšanas spējas par štāba darbību un attīstību.
2020.gada rudenī nolemts štābam piešķirt starptautiskas militāras organizācijas statusu.
Štāba kā NATO struktūras (HQ MND N) izveide un darbība mērķēta uz kolektīvās atturēšanas un aizsardzības stiprināšanu, nodrošinot NATO komandvadības elementu Baltijas reģionā. Štāba "ietvarvalstis" ir Latvija, Dānija un Igaunija, bet tas ir atvērts arī citu sabiedroto un partnervalstu dalībai. Patlaban dalību tajā apliecinājušas arī Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Lietuva, Polija, Slovēnija, Spānija un Lielbritānija.
Štābu veido divi elementi, no kuriem viens miera laikā atrodas Dānijā, otrs - Latvijā, Ādažu militārajā bāzē. Daļa no štāba personāla pastāvīgi uzturas Latvijas teritorijā. Štāba uzdevumos iekļauta gan nacionālās, gan kolektīvās aizsardzības operāciju Baltijas reģionā plānošana un vadīšana.
Detalizēta NATO štāba darbības, izvietošanas, personālsastāva komplektēšanas, finansēšanas, administrēšanas un materiāli tehniskā atbalsta principus un noteikumus, kā arī štāba dalībnieku izmaksu dalīšanas kārtība nosakāma ar štāba dalībvalstu saprašanās memorandu.
Attiecīgi valstu, kas pieteikušās darbībai štābā, aizsardzības ministrijas sagatavojušas un savstarpēji saskaņojušas saprašanās memorandu par štāba darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu.
Memoranda parakstīšanai Latvijas valdība otrdien atbalstīja speciālu likumprojektu.
Likumprojekts izstrādāts, lai apstiprinātu memorandu Saeimā. Saprašanās memorands tiks parakstīts, balstoties uz Ministru kabineta sniegto pilnvarojumu. Savukārt tā ratifikācija veicama jau pēc parakstīšanas ar likumprojekta pieņemšanu parlamentā.