NATO ir satraukusies par Krievijas spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežas, un Krievija tiek aicināta deeskalēt šo situāciju, svētdien, pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, teica NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Stoltenbergs norādīja, ka šī tikšanās apliecina sadarbību starp Eiropas Savienību (ES) un NATO, īpaši ņemot vērā šā brīža saasinājumus. Viņš uzsvēra, ka Latvijas loma NATO un kopējās drošības garantēšana ir ļoti būtiska.
NATO ģenerālsekretārs atzīmēja, ka Latvija aktīvi piedalās NATO misijās, operācijās un apmācībās, kā arī iegulda nepieciešamajās spējās un resursos, kas vērsti dezinformācijas apkarošanā. Vienlaikus Latvija jau vairākus gadus nodrošina, ka tās aizsardzības budžets ir vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.
Viņš teica, ka tikšanās laikā partneri plaši pārrunājuši reģionālās drošības riskus un to, kā Baltkrievija "ciniski izmanto nevainīgus cilvēkus, lai izdarītu spiedienu uz savām kaimiņvalstīm". "Mēs apliecinām pilnu solidaritāti Latvijai un pārējām valstīm, uz kurām šī Baltkrievijas rīcība atstājusi ietekmi," sacīja Stoltenbergs, piebilstot, ka turpinās sadarbība arī ar partnervalstīm, kuras tiek izmantotas migrantu tranzītam.
Vienlaikus Stoltenbergs minēja, ka NATO ir satraukušies par Krievijas spēku pastiprināšanos pie Ukrainas robežas. Viņš norādīja, ka esam vienoti un turpināsim solidāri nodrošināt Ukrainai palīdzību - gan politisku, gan praktisku.
Viņš atgādināja, ka NATO ārlietu ministri rīt tiksies Rīgā, un diskusijās tiks runāts par to, kā palielināt alianses vienotību pasaulē šajos ārkārtīgi sarežģītajos laikos. "Ir svarīgi, ka varam paļauties uz lielām un spēcīgām organizācijām. Mums jāparāda, ka spējam sadarboties, ko mēs apliecinām esot šeit kopā," akcentēja Stoltenbergs.
Atbildot uz mediju jautājumiem, NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka organizācija pēdējos gados ļoti aktīvi ir palielinājusi savu klātbūtni Baltijas reģionā. Pirmo reizi organizācijas vēsturē kaujas grupas esot izvietotas Baltijas valstīs, pa vienai katrā no valstīm.
Stoltenbergs teica, ka aktīvas ir arī gaisa patrulēšanas misijas virs Baltijas gaisa telpas, kā arī NATO klātbūtne jūrā ir daudz lielāka. Tā esot daļa no NATO uzbrukumu nepieļaušanas politikas, lai nepieļautu šāda veida uzbrukumus no Baltkrievijas puses vai reaģētu uz neplānotu militāru spēku koncentrēšanu pie Ukrainas robežas.
Kariņš piebilda, ka, vērojot situāciju kopumā ne tikai Baltkrievijā, bet arī Ukrainas robežā, NATO vajadzētu palielināt savu klātbūtni Baltijas valstīs. "Mums tas liktos attaisnojami un saprotami šajā arvien sarežģītākajā situācijā," uzsvēra Ministru prezidents.
Preses konferencē Stoltenbergs arī norādīja, ka Ādažos atrodas NATO pastāvīgās klātbūtnes kaujas grupa, kurā 10 valstu karaspēks nodrošina mieru un apsargā Latviju. Plānots, ka rīt to apciemos NATO ģenerālsekretārs.
