No NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga jūtams liels atbalsts drošības stiprināšanai ne tikai Baltijas reģionā, bet visā Austrumeiropā. Tā Ādažu bāzē pēc Aizsardzības nozares tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Viņš atzina, ka NATO ģenerālsekretārs lieliski izprot Baltijas un Austrumeiropas drošības izaicinājumus. Tāpat J. Stoltenbergs sarunās atzinis, ka viņam nav nekādu ilūziju par Krievijas uzvedību.
“No NATO ģenerālsekretāra un viņa biroja mums ir pilns atbalsts,” piebilda Pabriks.
Vienlaikus ministrs uzsvēra, līdztekus aktīvai NATO klātbūtnei Baltijas reģionā, Latvijas un pārējo Austrumeiropas NATO dalībvalstu uzdevums ir strādāt ar sabiedrotajiem divpusējā līmenī, lai panāktu lielāku NATO spēku pastāvīgo klātbūtni reģionā. Te būtiska sadarbības stiprināšana ar ASV un lielākajām Eiropas NATO dalībvalstīm.
Savukārt, runājot par rītdien un parīt gaidāmo NATO ārlietu ministru tikšanos, A. Pabriks atzina, ka tās noslēgumā gaida spēcīgus politiskos vēstījumus.
“Mēs sagaidām, ka tiks nodots vēstījums, ka mums aizvien ir spēcīga transatlantiskā savienība ar ASV un Kanādu. Tāpat svarīgi nodot politisko vēstījumu, ka NATO nekādā gadījumā nepaliks vienaldzīga, ja Krievija vērsīs jaunu uzbrukumu pret Ukrainu. Tāpat mēs sagaidām, ka NATO ārlietu ministri stingri iestāsies par drošām Eiropas Savienības ārējām robežām, solidarizējoties ar Poliju un Lietuvu. Svarīgs būtu arī finansiālais atbalsts mūsu robežas stiprināšanai,” sacīja aizsardzības ministrs.
Jau vēstīts, ka NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā notiks 30. novembrī un 1. decembrī. NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā notiek laikā, kad Krievija pulcē karaspēku pie Ukrainas robežām un tās okupētajās teritorijās, draudot ar jaunu iebrukumu, savukārt Kremļa atbalstītais Baltkrievijas režīms ir izvērsis hibrīduzbrukumu pret Latviju, Lietuvu un Poliju, cenšoties Eiropas virzienā virzīt lielas Tuvo Austrumu migrantu masas.
