NATO ir gatava pret Krieviju vērst ekonomiskās sankcijas un politisku reakciju, ja tā turpinās agresīvo retoriku, provokācijas un galu galā vērsīs militāru uzbrukumu pret Ukrainu, , tā pēc NATO ārlietu ministru sanāksmes pirmās dienas Rīgā žurnālistiem sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš arī neizslēdza iespēju, ka, īstenojoties šādam scenārijam NATO varētu palielināt savu militāro klātbūtni Austrumu flangā.
Šī vakara NATO ārlietu ministru sanāksmē amatpersonas pārrunāja Krievijas spēku palielināšanos pie Ukrainas robežas, Aleksandra Lukašenko režīma darbības, kā arī NATO vadošo lomu ieroču kontrolē.
NATO ģenerālsekretārs uzsvēra – NATO joprojām iestājas par pieņemtajiem lēmumiem, tostarp, kas saitīti par Ukrainas pievienošanos aliansē. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par Krievijas nostāju par Ukrainas pievienošanos NATO, J. Stoltenbergs pauda alianses atbalstu Ukrainai ceļā uz dalībvalsts statusu, sniedzot atbalstu korupcijas apkarošanā, kā arī modernizējot drošības un aizsardzības institūcijas.
Viņš atzīmēja – lai kļūtu par NATO sabiedroto, valstij jāatbilst alianses standartiem un jābūt vienotam 30 alianses dalībvalstu atbalstošam lēmumam par jaunu sabiedroto uzņemšanu.
Tikmēr, paužot savu nostāju par Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām militārajām mācībām, J. Stoltenbergs uzsvēra – abām valstīm ir visas tiesības veikt savus militāros vingrinājumus savā teritorijā. Tomēr, ja tās to dara, šim procesam jābūt caurskatāmām un jāizvairās no provokācijām.
Tas ir izaicinājumus ar kuru pašreiz saskaras pasaule, redzot šo abu valstu agresīvu retoriku, necilvēcīgo izturēšanos, izmantojot neaizsargātus cilvēkus agresīvu uzbrukumu realizēšanā pret citām valstīm.
Situācija Ukrainā un ap to joprojām ir neparedzama, kur nav pārliecības par Krievijas turpmākiem nodomiem. Alianse saskata ievērojamu un neierastu spēku koncentrēšanu, kas ir pilnībā nepamatota un neizskaidrojama, ko pavada hibrīduzbrukumi un dezinformācija.
Viņš atgādināja – NATO ir alianse, kas ne tikai pieņem lēmumus, bet arī konsultējas un koordinē NATO sabiedroto valstu centienus. Tālab, runājot par sekām, ar kurām var nākties saskarties Krievijai, kas attiecas uz politisku reakciju un ekonomiskām sankcijām, gala lēmums nav jāpieņem NATO, bet gan katrai sabiedrotajai valstij atsevišķi un Eiropas Savienībai.
Tāpat NATO ir platforma, kurā apvienojušās Eiropas Savienības valstis, Ziemeļamerika un Kanāda. Dalībvalstis koordinē, veic diskusijas, katra veidojot savu individuālos lēmumu.
Tāpat alianse pārrunājusi politiskās atbildes reakcijas Krievijai, ja tā turpinās agresiju pret Ukrainu, kas iekļauj NATO praktiskas sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju. Vienlaikus NATO kā vienota alianse jau iepriekš pieņēmusi svarīgus lēmumus, palielinot savu bruņoto spēku gatavību, palielinot sabiedroto klātbūtni NATO austrumu flangā, veicot plašākas gaisa telpas patrulēšanas operācijas, tādējādi nosūtot spēcīgu vēstījumu pēc 2014. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā. Arī tagad tiek apsvērtas līdzīgas iespējas.
Tikmēr atbildot, vai iespējama arī militāra reakcija, ja Krievija tiešām iebruks Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs uzsvēra – galvenais mērķis ir atturēt Krieviju no militāras agresijas pret Ukrainu.
“Visu dalībvalstu vēstījums Krievijai ir - neizmatot spēku, nemēģināt atkārtoti iebrukt Ukrainas teritorijā un neapdraudēt tās neatkarību. Mēs savstarpēji dalāmies informācijā, izlūkdatos un mēs ļoti cieši sekojam līdzi Krievijas aktivitātēm, iegūstot ļoti svarīgi informāciju,” skaidro J. Stoltenbergs.
Ģenerālsekretārs atzīmēja – alianse Ukrainai jau sniedz gan politisku, gan praktisku atbalstu kā militārajā apmācībā, tā arī ieroču piegādēs.
Tāpat NATO daudz izdarījusi Melnās jūras reģionā, nodrošinot, ka tai ir visas nepieciešamās spējas un plāni, lai spētu reaģēt uz jebkādiem iespējamiem uzbrukumiem, draudiem un izaicinājumiem, kas būtu vērsti pret jebkuru alianses sabiedroto. Tas attiecas arī uz alianses partneriem.
Viņš uzsvēra – tas tiek darīts ne tikai vārdos, bet darbos, ko redzam caur spēju stiprināšanu, austrumu flangā izvietotajām NATO kaujas grupām un klātbūtnes palielināšanu Melnās jūras reģionā.
Ģenerālsekretārs arī informēja, ka ministri sanāksmē diskutēja par situāciju Ukrainā un pauda vienprātību – alianse ir vienota mērķī atturēt un novērst jebkādas turpmākas agresijas darbības. NATO atkārtoti aicina Krieviju būt caurredzamai, deeskalēt un mazināt spriedzi Ukrainā.
Jebkāda veida turpmāka agresija pret Ukrainu tai maksās augstu cenu, kurai būs nopietnas politiskas un ekonomiskas sekas. Ministri biji skaidri savos izteikumos – nebūs nekādu pārpratumu NATO apņēmībā.
“Mēs esam kopā, lai aizsargātu visus sabiedrotos. Mēs turpināsim sekot līdzi un novērtēt situāciju – visi nepieciešamie plāni aizsardzībai ir gatavībā,” viņš sacīja.
Vienlaikus NATO saglabā savu praktisko un politisko atbalstu partnervalstij Ukrainai. Tikmēr NATO pieeja attiecībā uz Krieviju paliek nemainīga – alianse uztur savu aizsardzību un atturēšanas spējas spēcīgas. Tāpat būtisks ir arī dialogs ar Krieviju, tomēr pati Krievija nesen izlēma saraut diplomātiskās saites ar aliansi. Ģenerālsekretārs alianses vārdā aicināja Krieviju pārdomāt savu lēmumu un atjaunot dialogu miera un drošības vārdā.
Alianses ārlietu ministri arī pārrunāja Baltkrievijas un A. Lukašenko režīma rīcību, izmantojot neaizsargātus cilvēkus, lai radītu spiedienu uz Poliju, Lietuvu un Latviju.
NATO amatpersonas arīdzan pārrunāja arī bruņojuma kontroli, atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu, vienojoties, ka tā ir alianses prioritāte. Visi sabiedrotie atbalsta pasauli bez kodolieročiem. Kopš Aukstā kara beigām alianse ir būtiski samazinājusi kodolarsenālu, kā arī nepārtraukti veicinājusi ieroču kontroles līgumus. Tomēr joprojām redzamas ļoti satraucošas tendences – Krievija un Ķīna ievērojami palielina savus arsenālus, un galvenie līgumi tiek grauti, kur jaunās un graujošās tehnoloģijas būtiski maina konfliktu būtību.
“NATO sabiedrotie ir apņēmības pilni vadīt jaunus centienus stiprināt bruņojuma kontroli, jo bīstamākā pasaulē mums ir vajadzīga lielāka paredzamība un lielāka pārredzamība,” sacīja J. Stoltenbergs.
Ministri arīdzan apsprieda jauno NATO stratēģisko koncepciju, kas tiks pieņemta nākamajā gada organizācijas galotņu samitā Madridē. Ģenerālsekretārs uzsvēra – tas ir melnraksts alianses nākotnei.
“Sargs.lv” jau rakstīja – J. Stoltenbergs, atklājot NATO ārlietu ministru sanāksmes pasākumu “NATO skatījums uz 2030. gadu un tālāku nākotni”, ieskicēja, kādiem jābūt galvenajiem elementiem, uz kuriem jābalstās NATO jaunajai stratēģiskajai koncepcijai. Tai atkārtoti jādemonstrē alianses spējas pielāgoties jauniem izaicinājumiem un draudiem, kas mūsdienu sistemātiskās konkurences laikmetā nav vien ģeopolitiski, bet skar visas globālās norises. Līdz ar to tās pamatā kritiski ir pieci elementi – aizsargāt alianses vērtības, stiprināt dalībvalstu bruņotos spēku, stiprināt sabiedrību noturību, ņemt vērā globālās norises un veicināt NATO institucionālo saikni starp Eiropu un Ziemeļameriku.
Jau vēstīts, ka NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā notiks 30. novembrī un 1. decembrī. NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā notiek laikā, kad Krievija pulcē karaspēku pie Ukrainas robežām un tās okupētajās teritorijās, draudot ar jaunu iebrukumu, savukārt Kremļa atbalstītais Baltkrievijas režīms ir izvērsis hibrīduzbrukumu pret Latviju, Lietuvu un Poliju, cenšoties Eiropas virzienā virzīt lielas Tuvo Austrumu migrantu masas.
