Rietumu un Krievijas starpā saglabājoties spriedzei, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām un bažas par jaunu Krievijas uzbrukumu kaimiņvalstij, Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka trešdien aicināja nepieļaut šķelšanās Rietumos saistībā ar domstarpībām par bruņojuma piegādēm Ukrainai.
"Mūsu spēcīgākais ierocis ir un paliek vienotība. Mums ir jāpanāk, ka spiediens, ko esam izveidojuši kopā, strādā," trešdien Berlīnē pirms sarunām ar Nīderlandes kolēģi sacīja Bērboka.
Ir svarīgi pretoties "visiem centieniem no ārpuses, kuru mērķis ir mūs sašķelt", viņa piebilda.
Ukraina atkārtoti kritizējusi Vācijas valdības atteikšanos piegādāt tai ieročus un pieprasījusi apturēt Krievijas-Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" projektu.
Bērboka uzsvēra, ka Rietumu kopīgais mērķis ir Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes aizsardzība.
"Jebkurai tālākai Krievijas agresijai pret Ukrainu būs nopietnas konsekvences - politiski, stratēģiski, un vienlīdz ekonomiski un finansiāli," sacīja ministre.
Tajā pat laikā Polijas ārlietu ministra vietnieks Šimons Šinkovskis vel Senks gājis pat tik tālu, ka izteicis šaubas par Vācijas uzticamību Ukrainas krīzē.
Polijā un vairākās citās Austrumeiropas valstīs daudzi vaicā - kādu spēli Ukrainas krīzē Vācija patiesībā spēlē un vai uz Vāciju var paļauties, diplomāts sacīja ziņu aģentūrai DPA.
Jau vairākas nedēļās nerimst spriedze, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu.
Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.