Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons izvērtē iespēju piedāvāt NATO vēl 900 britu karavīru izvietošanu Igaunijā, dubultojot Baltijas valstī izvietoto britu karavīru skaitu.
Premjers apsver "lielāko iespējamo piedāvājumu", lai aizsargātu NATO sabiedrotos Austrumeiropā, norādīja Dauningstrīta.
Lielbritānija varētu nosūtīt reaktīvos iznīcinātājus, karakuģus un militāros speciālistus uz Austrumeiropas NATO valstīm tuvāko dienu laikā, lai stiprinātu Eiropas robežas pieaugošo Krievijas agresijas draudu apstākļos.
Britu amatpersonas tiks nosūtītas uz Briseli, lai jaunnedēļ ar NATO spriestu par potenciālo piedāvājumu, ministriem apspriežot militārās alternatīvas jau pirmdien.
Ideja, ka rietumvalstis palielina savus spēkus Austrumeiropā, ir "tīrs aizsardzības" mehānisms, lai sniegtu drošību NATO sabiedrotajiem, nevis tiešā veidā apdraudētu Krieviju, skaidroja Eiropas amatpersona.
"Tie nav būtiski kaujas spēki, tie nav salīdzināmi ar pašreizējo Krievijas spēku palielināšanu," viņš piebilda.
Džonsons arī vēlas tuvākajā laikā runāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Sagaidāms, ka Lielbritānijas Ārlietu ministrija pirmdien paziņos par sankciju režīma pastiprināšanu, kas ļauj Lielbritānijai vērsties pret Krievijas interesēm. Tiesa gan, amatpersonas detaļa pagaidām nav atklājušas.
Jau vairākas nedēļās nerimst spriedze, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu.
Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai
