Otrdien, 8. martā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks Rīgas pilī tiksies ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu (Jens Stoltenberg), lai pārrunātu Krievijas brutālo iebrukumu Ukrainā un tā ietekmi uz drošību Eiropā kopumā.
Tāpat amatpersonas pārrunās NATO un tās dalībvalstu atbalstu Ukrainai, NATO īstenotos pasākumus, reaģējot uz Krievijas agresiju, kā arī NATO atturēšanas un aizsardzības fundamentālu pielāgošanu ilgtermiņā ar skatu uz Madrides samitu.
Sanāksmes dalībniekus Rīgas pilī uzņems Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, un to vidū būs arī NATO ģenerālsekretāre vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā NATO Edgars Skuja, un Latvijas Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.
Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un Putina režīma uzsākto karu Ukrainā, NATO sabiedrotie sniedz pastiprinātu militāru atbalstu un konsultācijas ne tikai Latvijai, bet arī Igaunijai, Lietuvai, Polijai un Rumānijai.
Lai stiprinātu aizsardzības un atturēšanas spējas alianses ziemeļaustrumos, jau teju piecus gadus NATO Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā ir izvietojusi daudznacionālās kaujas grupas. Latvijā bataljona līmeņa kaujas grupu veido vairāk nekā 1400 karavīri no 10 valstīm – Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Attiecīgās kaujas grupas vadošās valsts lomu līdz 2023. gadam ir apņēmusies pildīt Kanāda.
Sabiedroto spēki ikdienā kopā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem piedalās kopīgās starptautiskās un vietējās militārajās mācībās, tādējādi veicinot savstarpējo savietojamību. Balstoties šajā pieredzē, NATO valstis krīzes situācijā spēs ātrāk un efektīvāk reaģēt uz aktuālajiem drošības izaicinājumiem.
Latvija par pasaulē spēcīgākās militārās alianses dalībnieci kļuva 2004. gadā, šādi garantējot Latvijas un tās iedzīvotāju drošību teju jau 20 gadu garumā. Tomēr, kā jebkurai no 30 NATO dalībvalstīm, arī Latvijai ir jāpilda saistības. Līdz ar to atbilstoši NATO vadlīnijām, Latvija jau kopš 2018. gada aizsardzības nozarei atvēl ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd šis rādītājs ir 2,2%, ar plānu turpmāko trīs gadu laikā palielināt to līdz 2,5 % no iekšzemes kopprodukta.